Definīcija: Teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs, piemēram, Acu priekšā mirgo spilgta ainava. Zaļos, sulīgos toņos. Mūsdienu latviešu sintaksē bezkopas teikumi ietilpst konsituatīvi saistītu izteikumu kategorijā. ◊ bezkopas teikuma centrālais loceklis
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007