

<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/">
	<channel>
		<title>LZA Terminoloģijas komisija</title>
		<link>http://termini.lza.lv</link>
		<description>Oficiālie LZA Terminoloģijas komisijas lēmumi un materiāli</description>
		<pubDate>Thu, 05 Jul 2018 06:01:00 +0300</pubDate>
		<language>lv</language>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=364</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=364</guid>
			<pubDate>Thu, 05 Jul 2018 06:01:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 5.&nbsp;jūnijā plkst.&nbsp;14.00 LZA 2.&nbsp;auditorijā</P> <P>Sēdē piedalās 16&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nb [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 5.&nbsp;jūnijā plkst.&nbsp;14.00 LZA 2.&nbsp;auditorijā</P> <P>Sēdē piedalās 16&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Feminisma terminu apspriešana.</LI> <LI>Meteoroloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojis E.&nbsp;Vimba.</P> <P>Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka šajā sēdē paredzēta intensīva darba kārtība, par primāro izvirzot feminisma terminu apspriešanu. Uz feminisma terminu apspriešanu ieradusies arī terminu saraksta iesniedzēja <I>Dr.&nbsp;philol.</I> Ausma Cimdiņa.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā sēdē 10.&nbsp;aprīlī apskatījām trīsdimensionālās (3D) drukas terminus, atliktos spēkratu terminus un vēl dažādus mazākus jautājumus. Pagaidām pret protokolu nav saņemti nekādi būtiski iebildumi.</P> <P><B>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.</B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis informē, ka Enerģētikas terminoloģijas apakškomisija sagatavojusi publikāciju par enerģētikas terminoloģijas attīstību ar nosaukumu &#171;Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100&nbsp;gados&#187;. K.&nbsp;Timmermanis aicina izsūtīt šo rakstu visiem TK locekļiem un mudina pārējās apakškomisijas veidot līdzīgus pārskatus par savas nozares terminoloģiju.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka šādi materiāli tiek gaidīti arī no citām apakškomisijām.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Feminisma terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš aicina A.&nbsp;Cimdiņu teikt dažus ievadvārdus.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: iesniegto feminisma terminu sarakstu veido šķirkļi, kas iekļauti &#171;Feminisma terminu skaidrojošajā vārdnīcā&#187;, kas&nbsp; izstrādāta Norvēģijas finanšu instrumenta projekta &#171;Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes&#187; ietvaros. Viena no šā projekta jomām bija <I>gender studies</I>, kas aktualizēja jautājumu par terminu <I>gender.</I> Sazinoties ar Norvēģijas kolēģiem, pārliecinājāmies, ka tur <I>gender </I>ir tulkots kā&nbsp; dzimums – bioloģiskā dzimuma un sociāli konstruēto dzimuma lomu apvienojumā.&nbsp; Izzinot šā vārda cilmi un vēsturi, noskaidrojām, ka jau pagājušā gadsimta 90.&nbsp;gados bijušas asas diskusijas par tā tulkošanu ārpus anglofonās lingvistiskās telpas. Franču feminisma terorētiķes pierādīja, ka bieži vien&nbsp; ir praktiski neiespējami nodalīt bioloģisko dzimumu no tā sauktā sociāli konstruētā dzimuma.&nbsp; Jau šis jēdziens radīja problēmas un diskusijas par tā tulkošanu projekta virsrakstā, kas angliski bija &#171;Gender, Power and Culture: Diversities and Interaction in Norway and Latvia&#187;. Jutām, ka <I>gender</I> nevar tulkot kā <I>dzimte</I>, jo <I>dzimte</I> latviešu valodā ir gramatiskā kategorija. Jānis Nameisis Vējš&nbsp; jau 2001.gadā, tulkojot latviski K. Viderbergas rakstu &#171;Tranalating gender&#187; , norādīja,&nbsp; ka <I>gender</I> latviski būtu tulkojams kā&nbsp; <I>dzimums </I>vai <I>dzimumsocialitāte</I>, ko mēs arī izmantojām projekta nosaukumā latviešu valodā.</P> <P>Vēl viens problemātisks piemērs ir termins <I>queer</I>, kas saistītas ar seksuālām minoritātēm. Burtiskā tulkojumā <I>queer theories</I> būtu&nbsp; savādo, jocīgo vai dīvaino&nbsp; teorijas, bet&nbsp; Kārlis Vērdiņš savulaik tās iztulkoja kā <I>zilo teorijas</I> , nodaļu &#171;Zilo teorijas&#187; iekļaujot arī LU LFMI izdevumā &#171;Mūsdienu literatūras teorijas&#187;. Tagad viņš nācis klajā ar atziņu , ka šis tulkojums neesot sevi attaisnojis, turpmāk&nbsp; tās būšot <I>kvīru teorijas</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: paturēsim prātā šo fonu, bet skatīsimies uz lietām neitrāli kā uz apzīmējumiem.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>academic feminism</I></B></P> <P><I>akadēmiskais feminisms</I>, <I>feministika</I></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vai te vajag sinonīmus?</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: bibliotekāriem <I>feministik</I>a būtu īsāks.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā es gribētu aizstāvēt paralēlismu, jo termins <I>feministika </I>aptver akadēmisko pusi.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: latviešu valodā ir šķīruma. Ar <I>-ismi </I>ir virzieni, bet, ja tā ir nozare, tad cenšas to atveidot citādi. Padomju laikā lietoja <I>homoseksuālisms</I>, tagad ir <I>homoseksualitāte</I>. Labāk būtu izvēlēties variantu <I>feministika</I>, nevis <I>feminismu</I>, jo <I>feminisms</I> ir idejiskais virziens.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ar <I>homoseksuālismu </I>bija citādi. Ap 2005.&nbsp;gadu pārbaudītāji no Strasbūras tikās ar minoritātēm, kas teica, ka izdomāts vārds <I>homoseksuālisms</I>, lai viņus apzīmētu kā kauna traipu. Es iebildu, ka šis vārds mums ir visās vārdnīcās. Viņi akcentēja, ka grib vārdu <I>homoseksualitāte</I>. Tas nebija kustības apzīmējums, tas bija dabiskas parādības nosaukums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: es gan domāju, ka tas drīzāk bija tuvāks angļu valodā lietotajiem apzīmējumam.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: <I>academic feminism</I> angļu valodā figurē kā terminoloģisks savienojums, bet <I>feministiku </I>jūs angļu valodā neatradīsit. Latviešu <I>akadēmiskais feminisms </I>un <I>feministika </I>angliski pārklājas ar vienu jēdzienu <I>academic feminism</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: lai gan sinonimitāte nav ideāla, tomēr iesaku to šeit atstāt.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt abus terminus <I>akadēmiskais feminisms </I>un <I>feministika</I>,<I> liekot pa vidu </I>semikolu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>acculturation</I></B></P> <P><I>akulturācija</I></P> <P><B>TK apstiprina terminu akulturācija.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>actor</I></B></P> <P><I>aktors</I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: sociologi šajā gadījumā ir lietojuši arī <I>aktieris</I>, <I>spēlētājs</I>, reizēm <I>subjekts</I>, tāpēc lai šeit paliek <I>aktors</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tas nav termins, bet apzīmējums. Īstenībā tas ir darītājs.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: procesa dalībnieks.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: politiskajās pārraidēs ir<I> spēlētājs</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: sarakstam nav definīciju, un tas ir liels trūkums. Uzskatu, ka terminu saraksts nav gatavs un mēs to nevaram apspriest<I>. Trauslās sievietes</I> un <I>dievietes </I>nav termini.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: piekrītu, ka vajadzētu definīcijas un analogus citās valodās.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: aicinu tomēr virzīties uz priekšu. Nesaprotamo var paskaidrot saraksta iesniedzēja. Iziesim ātri sarakstam cauri, lai noskaidrotu tos terminus, par kuriem šaubu nav. Abstrahēsimies no jautājuma, vai tas mums liekas termins vai neliekas. <I>Liktenīgā sieviete</I> gan literatūrā, gan mākslā noteikti ir termins.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: atgriežoties pie termina <I>aktors</I>, varu pastāstīt, ka 90.&nbsp;gadu sākumā rediģēju socioloģijas mācību grāmatu, kurā autori gribēja lietot vārdu <I>aktieris</I>. Es pārliecināju, ka labāk lietot <I>subjekts </I>vai <I>rīcības subjekts</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna:<I> </I>terminu <I>aktors</I> savā nozarē esam apstiprinājuši vairākkārt, jo secinājām, ka pārējie varianti ir lāpīšanās. Ja gribam atbilsmi saglabāt, tad <I>aktors </I>jāatstāj.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: dažādās nozarēs ir nepieciešamība pēc šā vārda latviskošanas. Tas ir vispārzinātnisks termins, tāpēc tam jāatrod tāds atveidojums, kas atbilstu. Jāpieņem šis <I>aktors</I>.</P> <P><B>TK locekļi vienojas pagaidām apstiprināt terminu<I> aktors</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Amazon</I></B></P> <P><B><I>amazone</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad mēs te runājam par sengrieķu literatūru? Sarakstā nav definīcijas feminisma izpratnē.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mums nav jāapstiprina definīcija.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: man nav skaidrs, vai mēs šeit apstiprinām terminu kolekciju vai katru terminu?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mēs apstiprinām katru nepazīstamo terminu. Atveidojums ir viens un tas pats, lai kāda arī būtu specifika. Mēs bieži pieļaujam kļūdu, mēģinot diskutēt par definīciju, un iestrēgstam jautājumā. Tāpēc apstāsimies tikai pie tiem vārdiem, kur latviskā atbilsme rada diskusijas. Mēs apspriežam terminus, kas var radīt problēmas. Tas, ka iznākusi grāmata, nenozīmē, ka visi termini ir ideāli. Terminu sarakstos vienmēr ir dažādi vārdi, lai radītu kolekciju.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: ko darīt, ja nepiekrītam terminiem, bet grāmatā jau nodrukāta?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ar laiku var tapt otrs izdevums. Ja tiks publiskots terminu saraksts, tad norādīsim, ka precizējam grāmatu.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: jāiet uz priekšu, skatot problemātiskos terminus. Neradīsim mākslīgas problēmas.</P> <P><B>TK apstiprina terminu<I> amazone</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>American feminism; French feminism; Latvian feminism; Norwegian feminism; Russian feminism</I></B></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: šos terminus nevar uzskatīt par pašsaprotamiem, jo te ir vesela strīpa ar valstīm. Ir <I>amerikāņu feminisms, franču feminisms</I>, bet tad pēkšņi ir <I>feminisms Latvijā</I>.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: jo <I>amerikāņu feminisms</I> un <I>franču feminisms</I> ir skolas. Latviešu feminisma skolas nav, tāpēc atšķirības tiek atspoguļotas šādi. Tas pats attiecas uz <I>feminismu Krievijā.</I></P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: <I>feminisms Latvijā</I> izskatās pēc enciklopēdiska šķirkļa, nevis termina.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: sarakstā ir arī tādi nosaukumi, kas nav termini kā <I>Feministica Lettica</I>, kas ir žurnāla nosaukums.</P> <P><B>TK apstiprina ierosinātos terminu variantus: <I>amerikāņu feminisms; franču feminisms; feminisms Latvijā; norvēģu feminisms; feminisms Krievijā.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>angelic virgin</I></B></P> <P><B><I>eņģeliskā sieviete</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: nav skaidrs, kas domāts ar šo terminu.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: viena no jaunas sievietes estētiskā ideāla reprezentācijām literatūrā un mākslā, eņģeliska skaistuma un tīrības iemiesojums (V.&nbsp;Šekspīra Ofēlija, H.&nbsp;Ibsena Solveiga, Raiņa Laimdota, Turgeņeva meitenes). Jaunava – eņģelim līdzīga, nepieejama būtne, apvaldīta jūtu izpausmēs, vēsa, var būt pat neauglīga un dzimumneitrāla, tai liegta dabiskās seksualitātes sākotne.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>eņģeliskā sieviete</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>binary, binarism</I></B></P> <P><B><I>binārisms, binaritāte</I></B></P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: angļu <I>binary </I>ir īpašības vārds, binārs. Angļu terminam jābūt <I>binarity</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kas ar to domāts?</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: binārisms ir prakse, kurā divi jēdzieni kārtoti kontrastējošos pāros, piemēram, balts/melns, prāts/ķermenis, gaisma/tumsa, vīrietis/sieviete u.&nbsp;tml.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kāpēc nevar lietot latvisku vārdu?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>binārs </I>latviešu valodā<I> </I>jau sen tiek lietots.</P> <P><B>TK apstiprina terminus <I>binārisms</I> un <I>binaritāte</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>female body</I></B></P> <P><B><I>sievietes ķermenis, sievietes ķermeniskums</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tas taču nav termins.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tur vispār ir divi termini.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: terminu <I>sievietes ķermeniskums</I> var nosvītrot.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>sievietes ķermenis.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>child-woman</I></B></P> <P><B><I>bērnsieviete, bērnišķa sieviete</I></B></P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: bērnsieviete jeb bērnišķa sieviete ir Artūra Šopenhauera koncepcijas radītais tēls viņa 1851.&nbsp;gada esejā &#171;Par sievietēm&#187;. Sieviete – mūžīgais bērns, kas nav spējīga dzīvot garīgu dzīvi, viņas rīcību nosaka jūtas, viņas vadās no materiāla, utilitāra skatījuma uz lietām.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tur ir domāta arī Lolita.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: definīcija īsti Lolitai neatbilst.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis un J.&nbsp;Baldunčiks atbalsta variantu bērnišķa sieviete. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>bērnišķa sieviete</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>colonial and post-colonial literature</I></B></P> <P><B><I>koloniāla un postkoloniāla literatūra</I></B></P> <P>E.&nbsp;Cauna: šeit es ierosinātu šķirt divus terminus – pirmkārt, <I>koloniāla literatūra</I> un, otrkārt, <I>postkoloniāla literatūra</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un nolemj šķirt šos terminus.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>difference</I></B></P> <P><B><I>diference</I></B></P> <P>E.&nbsp;Cauna: vai šajā gadījumā pamatoti lietots anglicisms?</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: paskatīsimies, kāda ir definīcija. Jēdziens <I>diferenciācija </I>ir ļoti plaši izmantots socioloģijā attiecībā uz sabiedrības nošķiršanu šķirās, etniskās, vecuma, dzimuma grupās. Dažādās feminisma teorijās šī jēdziena aktualizācija saistīta ar sieviešu un vīriešu īpašībām kā &#171;divām polaritātēm&#187; ar savdabīgām sociālajām lomām un funkcijām, pozīcijām varas sistēmās, sociālo identitāšu, dzīves pieredzes atšķirībām.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: vai socioloģijas eksāmenā prasītu izskaidrot diferenci starp sievieti un vīrieti. Definīcijā tieši bija minētas atšķirības.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: terminu <I>diference </I>jau plaši lieto.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: vai tā drīzāk nav <I>diferenciācija</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>diferenciācija</I> ir process, un <I>diference </I>– procesa iznākums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: statistikā ir <I>diference </I>vai <I>novirze</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te vajag likt klāt variantu <I>atšķirība</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: redzu, ka <I>diference</I> ir jau Latviešu literārās valodas vārdnīcā.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: svešvārdu vārdnīcā jau arī vārdus raksta, lai var atrast skaidrojumu vārdiem, nevis aizstāt.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>domesticity</I></B></P> <P><B><I>mājas dzīve, ģimenes dzīve</I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tās abas nav vienādas lietas.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: skatāmies definīciju. Kopš 18.&nbsp;gadsimta ir valdījusi populāra ticība, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas dzīves un identitātes un ka sievietes dzīves nozīme ir saistāma ar māju un ģimeni.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: principā gan <I>mājas dzīve</I>, gan <I>ģimenes dzīve</I> ir viens un tas pats.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jāatstāj abi ar semikolu.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: varbūt kaut ko var atveidot no vārda <I>mājas</I>?</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: vai tā vispār ir dzīve?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: var rakstīt <I>mājasdzīve</I> kā salikteni.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>mājasdzīve</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>double burden</I></B></P> <P><B><I>dubultā nasta</I></B></P> <P>E.&nbsp;Cauna: vai nevajag veidot salikteni <I>dubultnasta?</I></P> <P>Lielākā daļa TK locekļu iebilst pret šo ierosinājumu.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: tad labāk bez noteiktās galotnes.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>dubulta nasta</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>écriture féminine</I></B></P> <P><B><I>écriture féminine</I></B></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai to tiešām netulko?</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: tas ir no franču valodas. Pat angļu valodā netulko.</P> <P>E.&nbsp;Caune: esmu ieteicis variantu <I>sieviešu rakstniecība</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: noteikti jābūt izteiktam latviešu valodā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ne obligāti, tas ir kā <I>acquis communautaire</I>, ko arī ne tulko.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommer: tad jau nav jēgas apspriest vispār.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: svešvārdu vārdnīcā arī ir pielikums ar netulkotiem vārdiem, piemēram, <I>homo sapiens</I>.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām šo terminu atstāt oriģinālvalodā kā <I>écriture féminine</I></B>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ethnicity, ethnoentrism</I></B></P> <P><B><I>etnicitāte, etnocentrisms</I></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzos: <I>ethnicity </I>var būt arī <I>etniskums</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: mums jau vairs nav <I>tautības</I>, ir tikai <I>etnicitātes</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: TK kādreiz pieņēma lēmumu, ka ar īsajām formām atveido tautību, bet ar garākām – etnisko piederību.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te ir <I>etniskums</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>etniskums</I> neko neizsaka. Svešvārdu vārdnīcā rakstīts, ka <I>etniskums </I>ir kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tie ir divi dažādi vārdi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad jādala šķirklis divās daļās: 1) etniskums un 2) etnocentrisms.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt divus atsevišķus terminus <I>etniskums </I>un <I>etnocentrisms.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>fair lady</I></B></P> <P><B><I>daiļā dāma</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kā <I>daiļā dāma </I>var būt termins?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir jēdziens no literatūras – Trubadūrs apdzied daiļo dāmu.</P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: pēc definīcijas <I>daiļā dāma</I> ir ideālās sievietes stereotipa iemiesojums viduslaiku bruņinieku kultūrā, idealizēts, nereti iedomāts kurtuāzās mīlas objekts.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>daiļā dāma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>fallen woman</I></B></P> <P><B><I>kritusī sieviete</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: man nav skaidrs, kas ir <I>kritusī sieviete.</I></P> <P>A.&nbsp;Cimdiņa: viena no sievišķības &#171;tumšās puses&#187; reprezentācijām, kas vispirmām kārtām definējama ar savu seksualitāti. Kritušās sievietes tēlā dominē ķermeniskais, nevis garīgais.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>kritusī sieviete</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>femininity</I></B></P> <P><B><I>femininitāte, sievišķība, sievietība</I></B></P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tie visi neiet kopā.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: nevis <I>femininitāte</I>, bet labāk<I> feminitāte</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>sievišķība</I> un<I> sievietība</I> ir divas dažādas lietas.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: jāatstāj viens.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: angļu vārds var atzīmēt gan <I>sievišķību</I>, gan<I> sievietību</I>, tāpēc abiem pa vidu nepieciešams semikols.</P> <P>Lai nodrošinātu saskaņotību ar terminu <I>maskulinitāte, </I><B>TK vienojas apstiprināt terminus <I>sievietība, feminitāte </I>un <I>sievišķība.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG><I><U></U></I>&nbsp;</P> <P><B><I>masculinity</I></B></P> <P><B><I>vīrietība, vīrišķība, maskulināte</I></B></P> <P>Atbilstoši iepriekšējam piemēram <B>TK apstiprina terminus <I>vīrietība, maskulināte</I> un <I>vīrišķība.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>feminist literary criticism, feminist literary theory</I></B></P> <P><B><I>feministiskā literatūras kritika, feminisma literatūras teorija</I></B></P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: mums ir <I>literatūrkritika</I>, nevis <I>literatūras kritika</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis<I>: feministiskā literatūrkritika</I>, nevis <I>feminisma literatūrkritika.</I></P> <P><B>TK apstiprina terminus</B> <B><I>feminisma literatūrkritika </I>un<I> feminisma literatūras teorija.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P>TK atliek pārējo terminu apspriešanu līdz nākamajai sēdei.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>3.&nbsp;Meteoroloģijas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: laika trūkuma dēļ šajā sēdē neizdosies apspriest meteoroloģijas terminus.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>4. Dažādi.</B></P> <P><B>4.1. Angļu termina</B> <B><I>hook and loop fastener </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šim terminam latviešu valodā ir dažādi atbilsmes varianti – <I>lipeklis, lipīgā velkro</I><I> aizdare, līplente, liplente.<B> </B></I>I.&nbsp;Krieviņš savulaik ieteica variantu <I>līpslēdzējs</I>, būtu jāvienojas par vienu.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: manā uztverē <I>līplente</I> ir kas cits – lipīga lente, ar kuru kaut ko var salīmēt, piemēra, pakas var līmēt ar <I>līplenti.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir<I> līmlente</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: problēma ir tā, ka tā ne vienmēr ir lentes formātā.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā vienalga ir lente.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: tad jau aizkarus arī par baķiem var saukt.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad ir jādiferencē – ja pārdod atsevišķi kopā ar pogām, tad tā ir lente, bet otrs variants ir ar apaviem. <I>Slēdzēja </I>moments ir labs.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vajag iztikt bez <I>lentes</I>, lai paliek <I>lipeklis</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: <I>lipeklis</I> jau ir citur aizņemts.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>lipeklis </I>ir uzturā. Šeit ir vesela terminu saime, sākot ar maisiņiem, ko aizspiež ciet, ir arī līmlente un vēl citi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>lipeklis </I>ir maldinošs, jo tur nekas nedrīkst lipt, tur ir vieni elementi, kas saķeras ar citiem. Tāpēc angliskajā variantā ir <I>hoop and loop</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>saķereklis</I> vai <I>ķereklis.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: varbūt jāaktualizē<I> līpslēdzējs</I> un <I>līplente</I>, ja runā par materiālu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: lentes gadījumā tad būs <I>līpslēdzes lente</I>. Bet bāzes termins varētu būt arī ar <I>saķeri</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>saķerslēdzējs </I>ir labs, jo tas atbilst tam, kas notiek.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: sadzīvē to būs grūti izrunāt.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu<I> līpslēdzējs</I> un <I>līpslēdzes lente.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, tāpēc ierosinu sēdi beigt. Uz nākamo sēdi aicinu sanākt 10.&nbsp;jūlijā.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;15.53.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=363</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=363</guid>
			<pubDate>Thu, 10 May 2018 05:49:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 10.&nbsp;aprīlī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 10&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 10.&nbsp;aprīlī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 10&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Atliktie spēkratu termini no 3.&nbsp;saraksta.</LI> <LI>Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojuši A.&nbsp;Lauzis, U.&nbsp;Cerbulis un I.&nbsp;Pūtele.</P> <P>Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš paziņo skumju vēsti, ka mūžībā aizgājusi pirmā programmētāja Latvijā, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas sekretāre un dvēsele Ilze Irēna Ilziņa, un aicina viņas piemiņu godāt ar klusuma brīdi.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā sēdē 6.&nbsp;martā apskatījām spēkratu terminus un vēl bija dažādi mazāki jautājumi. Vai pret protokolu ir kādi iebildumi?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pret protokolu nekas iebilstams nav.</P> <P>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>2. Atliktie spēkratu termini no 3.&nbsp;saraksta.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: no 3.&nbsp;spēkratu terminu saraksta mums ir palikuši septiņi termini ar lampām un lukturiem. Jānolemj, ko ar tiem darīt, un jānoskaidro, vai varam panākt kompromisu ar enerģētiķiem. Ja uzskatām, ka tie ir īpaši gadījumi, tad tas jāatrunā.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mēs šo jautājumu pārrunājām savā apakškomisijā un vēlamies palikt pie sava. 50&nbsp;gadu laikā, kopš esmu TK loceklis, esmu bijis klāt, kad vairākkārt ir pieņemts termins <I>lampa</I>. Tas nekad nav ticis svītrots no latviešu valodas un atzīts par nederīgu. Nesaprotu, kāpēc par to ir vērts galvu lauzīt, jo <I>lampa</I> un <I>gaismeklis</I>, bez šaubām, nav viens un tas pats. Jau vecās vārdnīcās un Latviešu literārās valodas vārdnīcā <I>lampa </I>un <I>gaismeklis </I>ir divi atšķirīgi vārdi, no kuriem <I>gaismeklis</I> ir plašāks, bet<I> lampa</I> ir viens no gaismekļu veidiem. Ir vēl citi gaismekļu veidi – prožektori, lukturi, lāpas u.&nbsp;c. Gribam pie tā pieturēties, jo reiz jau spēkratu terminoloģijā ir pieņemts termins <I>lampa</I>, kas ne reizi nav noraidīts. TK nekad nav noliegusi terminu <I>lampa</I>, un, kamēr vien TK nebūs šādu aizliegumu pieņēmusi, mēs šo terminu lietosim. Ir dažādi veikali un iestāžu, kuru nosaukumos ir minēta <I>lampa</I>. Ja izdomāsim, ka tas ir nederīgs termins, tad jau jāmaina arī šā vārda lietojums vispār. Vai tad tiešām šis vecais latviešu vārds jāaizvieto ar ko citu tikai tāpēc, ka kādam tas nepatīk.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: jau trīs sēdēs esmu gari runājis par šo jautājumu. Risinājums ir jāmeklē starptautiskajā standartizācijā. Pagājušā gadsimta 70.&nbsp;gados, kad tās nebija, bija savas nostādnes, bet tagad esam ES, un ir starptautiskie standarti. Ja Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas locekļi to nezina, tās ir viņu problēmas. Es nevēršos pret J.&nbsp;G.&nbsp;Pommeru un viņa apakškomisiju, jo šis ir tikai sīks gadījums.</P> <P>Mūsu TK atgādina mazu putniņu, kas izkritis no ligzdas zālē un vāji reizēm iečiepstas, lai gan tam būtu jāvada viss meža putnu koris. Mums pietrūkst trīs veidu kapacitātes: juridiskās, zinātniski tehnoloģiskās un finansiālās. Juridiskās pietrūkst tajā aspektā, ka mums būtu jābūt tiesībām un spējām koordinēt un kontrolēt, kā to dara Valsts valodas centrs. Mums būtu jābūt tiesībām kontrolēt visus izdevumus, pārbaudīt, vai tajos ir lietota šeit apstiprinātā terminoloģija.</P> <P>Otrs ir zinātniski tehnoloģiskā kapacitāte. Lai nozares terminoloģiju veidotu, koptu un uzturētu, ir vajadzīga ilgstoši strādājoša zinātnieku kopa ar pārmantojamību. Padomju laikā šādi cilvēki strādāja uz entuziasma pamata. Īpašs vilnis bija 80.&nbsp;gadu beigās un 90.&nbsp;gadu sākumā. Tagad sācies dilšanas process. Runāšu tikai par savu apakškomisiju. No mūsu lielās apakškomisijas mēs esam palikuši divi ar Zani Broku, un drīz viņa paliks viena. Kas notiek enerģētikā? Tur tiek adaptēti 10&nbsp;standarti, kas sadalīti starp cilvēku grupām, kuri nekonsultējas savā starpā un liek terminus, kas ienāk prātā. Vecā plejāde ir nomirusi, bet jaunā nav veidota.</P> <P>Trešais ir finansiālā puse. Vajadzētu būt vienotai datubāze ar miljons terminiem kā minimums un rādītāju pie katra termina. Tagad mokāmies ar <I>AkadTerm.</I> Bet vai varam ko darīt? Lielās firmas kā, piemēram, <I>Siemens </I>izdod savus glosārijus un pat nezina, ka ir TK, tāpēc, ja J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers vēlas palikt pie lukturiem, lai nu būtu, tā nav lielākā nelaime uz šī fona.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vārdam <I>lampa </I>bija divas nozīmes – pirmkārt, ‘spuldze’ un, otrkārt, ‘galda lampa, stāvlampa ar spuldzi iekšā’. Mēs vārdu <I>lampa</I> atbalstām tikai otrajā nozīmē, ne spuldzes nozīmē.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: aicinu iziet cauri atliktajiem terminiem un atmest paralēlformas tajos gadījumos, kur tās norādītas.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>lamp</I></B></P> <P><B>a. </B>lamp</P> <P><B>v. </B>Leuchte <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>лампа</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>lampa</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>bloklukturis</I></B> vai <B><I>bloklampa</I></B></P> <P><B>a. </B>lamp unit</P> <P><B>v. </B>Leuchteinheit <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>единица лампы, комбинированная лампа</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: esmu pret ierosinātajiem terminiem. Pareizi būtu <I>blokgaismeklis</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: no šiem labāks ir <I>bloklukturis</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>bloklukturis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>lasīšanas lampa</I></B> vai <B><I>lasīšanas gaismeklis</I></B></P> <P><B>a. </B>reading lamp</P> <P><B>v. </B>Leseleuchte <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>светильник для чтения</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: te var atstāt <I>gaismekli</I>, jo tajā ietilpst daudz kas, kura gaismā var lasīt.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>lasīšanas gaismeklis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>spuldžu turētājs </I></B>vai<B><I> spuldžturis</I></B></P> <P><B>a. </B>bulb mount</P> <P><B>v. </B>Lampenträger <I>m</I></P> <P><B>kr. </B>держатель лампочек</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: spuldzēm ir <I>ietvere</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ir vairākas spuldzītes, un daļa no tām spuldzītēm ir iekšā spuldžturī</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad tas vairāk ir kā panelis – <I>gaismotājpanelis</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mums spēkratu terminoloģijā ir daudz paneļu un ar citu nozīmi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja tur ir jāskrūvē vairākas spuldzes, tad<I> spuldžturis</I> tiešām nav slikts variants. Īpaši tas &#171;spuldž&#187; parāda, ka tur ir daudzas spuldzes.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>spuldžturis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>[lauku] ceļa gaisma</I></B></P> <P><B>a. </B>country light mode</P> <P><B>v. </B>Landstraßenlicht <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>свет просёлочной дороги, освещение для загородных трасс</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: gribētos salikteni.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: visas gaismas ir domātas ceļam.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tā konkrēti ir gaisma, kas paredzēta lauku ceļiem. <I>Lauku ceļš </I>ir termins pats par sevi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vārds <I>lauku</I> ir fakultatīvā daļa.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vārds <I>lauku </I>vispār neder, ja ar šo gaismu var braukt dažādos apstākļos. Vajadzētu parādīt šīs gaismas īpašības – <I>plašgaisma</I>, un tā arī ir līdzīga <I>tuvgaismai </I>un <I>tālgaismai.</I></P> <P>D.&nbsp;Šostaka un L.&nbsp;Kauķe atbalsta šo ierosinājumi. Arī pārējie TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu <I><STRONG>plašgaisma</STRONG></I>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>gaismas signāls </I></B>vai<B><I> gaismas signalizēšana</I></B></P> <P><B>a. </B>headlamp flashing</P> <P><B>v. </B>Lichthupe <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>высвечивание фары, вспышка, световой сигнал</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: te pēc skaidrojuma ir domāta tieši darbība, tad tā ir drīzāk <I>signalizēšana</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: ja ir <I>gaismas signāls</I>, tad viss kārtībā, bet <I>gaismas signalizēšana </I>neizklausās labi,<I> signalizēšana ar gaismu </I>būtu labāk. Šajā gadījumā tad labāk <I>gaismas signalizācija</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>gaismas signalizācija.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>aizvietojošā apgaismojuma sistēma </I></B>vai<B><I> apgaismojuma aizvietotājsistēma</I></B></P> <P>a. emergency light system<B><I></I></B></P> <P><B>v. </B>Notlichtsystem <I>n</I></P> <P><B>kr.</B> система аварийного освещения</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: labāk ar -<I>aizstāj</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>apgaismes aizvietotājsistēma</I>. <I>Apgaismojums</I> ir fizikāls lielums, ko mērī luksos, bet šeit ir viss kopums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ārējais apgaismojums </I>attiecībā uz automašīnām ir nostiprinājies termins.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vienīgi latviešu termins neatbilst terminiem citās valodās, jo te neparādās <I>emergency.</I></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mums <I>avārijas</I> terminu lieto citā nozīmē. Ja nedeg viena lampiņa, tā nav avārija.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: bet ir standarts, un tajā ir <I>avārijapgaisme</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mēs nodarbojamies ar terminoloģiju latviešu valodā. Pārējās valodas kalpo, lai noskaidrotu definīcijas, lai sapratu, kas termins ir.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja skatāmies aprakstu, tad tā drīzāk ir <I>aizstājsistēma,</I> nevis <I>avārijapgaismes sistēma</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>apgaismes aizstājsistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>3. Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šodien pie mums ir ieradies VVC terminologs Arturs Krastiņš, kas ir sastādījis un apkopojis tabulu ar 3D terminiem, kurus apspriedīsim.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>hybrid additive manufacturing</I></B></P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: šis process paredz ne vien pievienošanu, bet arī noņemšana, tāpēc ir vārds <I>hybrid</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: savukārt <I>additive</I> nozīmē, ka process ir ar materiāla pievienošanu. Šobrīd piedāvāti varianti <I>jauktā materiālpievienojošā ražošana </I>vai <I>hibrīdā aditīvā ražošana</I>, kā arī A.&nbsp;Lauzis ierosinājis variantu <I>jauktā aditīvā ražošana</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: ja gan pievienošanu, gan noņemšanu saucam par <I>jauktu</I>, tad tā terminā nevar būt <I>materiālpievienojošā ražošana</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: process ir viss kopā.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ir <I>materiālpievienojošā ražošana</I>, kam ir dažādi apakšiedalījumi. Viens no tiem ir <I>jauktā ražošana</I>.</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: un otra ir tīra ražošana.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>jaukta materiālpievienojošā ražošana</I>, pirmo vārdu liekot ar nenoteikto galotni.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>jaukta materiālpievienojošā izgatavošana</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>additive manufacturing</I></B></P> <P><B>Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu <I>materiālpievienojošā izgatavošana</I>.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>additive welding</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu <I>materiālpievienojoša metināšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>magnetic pulse forming</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>elektromagnētiskā impulsa formēšana</I>, savukārt A.&nbsp;Lauzis ierosina variantu <I>elektromagnētiskā impulsformēšana.</I></P> <P><B>TK pieņem A.&nbsp;Lauža piedāvāto priekšlikumu <I>elektromagnētiskā impulsformēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>subtractive manufacturing</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>materiālnoņemošā ražošana</I> vai <I>materiālnoņemošā apstrāde</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja virsmai kaut ko pievieno klāt vai ņem nost, tā drīzāk ir <I>apstrāde</I>, jo tas ir plašāks jēdziens. Šeit ir runa par virsmas apstrādi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pievienojošajā variantā sanāk, ka no kaut kā tiek kaut kas izveidots, tur nekas netiek apstrādāts.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis:<I> apstrādes</I> vietā var lietot arī vārdu <I>apdare</I>. Latviešu valodā <I>ražošana</I> ir konkrēts process. Ja ir detaļu ražošana, pēc kuras detaļām kaut ko pieliek klāt, tad tā ir <I>apstrāde</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tur var būt gan <I>ražošana</I>, gan <I>apstrāde</I>, tad šajos trijos gadījumos varam likt sinonīmus – gan <I>apstrāde</I>, gan<I> ražošana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: viens no terminrades principiem ir izvairīšanās no sinonīmiem.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vēl viens sinonīms ir <I>izgatavošana</I>.</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš un K.&nbsp;Timmermanis piekrīt šim variantam, arī pārējie <B>TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu <I>materiālnoņemošā izgatavošana</I>, </B>attiecinot šo atveides principu arī uz iepriekš apspriestajiem terminiem, kuros bijis vārds <I>manufacturing<B>.</B></I></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stereolitography</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>stereolitogrāfija</I>.</B></P> <P><B><I>fused deposition modeling</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>termoplastikāta auklas kausēšana</I>, savukārt A.&nbsp;Lauzis ierosinājis variantu <I>uzkausējošā modelēšana</I>. Pirmais ir burtiskāks, bet otrais šķiet labāk.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kāpēc tā ir <I>modelēšana</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: no auklas kaut ko veido, liekot klāt un atkal klāt, kamēr veidojas detaļa.</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: bieži šie produkti ir eksperimentāli un nav stipri konstrukcijas ziņā.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt A.&nbsp;Lauža ieteikto variantu <I>uzkausējošā modelēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>powder bed fusion</I></B><I></I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti <I>tvertnes pulvera sakausēšana</I> vai <I>pulvera slāņkausēšana</I>. Doma ir tāda, ka šajā procesā katru slāni kausē klāt, līdz beigās izveidojas sakausējums.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>pulvera slāņkausēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>directed energy deposition</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – <I>klāšana ar virzītu enerģiju</I> vai <I>enerģijvirzīta klāšana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vēl varētu būt<I> energovirzītklāšana</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet iepriekš <I>deposition </I>saucām par <I>kausēšanu</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: te jāizšķiras starp <I>klāšanu</I> un <I>kausēšanu</I>.</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: iepriekš pieņemtā <I>uzkausēšana </I>varētu derēt, jo materiāls nav pulverī, bet kā plāksnes.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>enerģijvirzīta uzkausēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>selective laser sintering</I></B></P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: terminu tabulā ir piedāvāts variants <I>selektīvā lāzerķepināšana. AkadTerm</I> terminam <I>sintering </I>ir dots ekvivalents <I>aglomerēšana</I>, bet <I>ķepināšana </I>ir tā sinonīms.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>selektīvā lāzerķepināšana.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>vat photopolymerisation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants<I> tilpnes fotopolimerizācija</I>, savukārt A.&nbsp;Lauža priekšlikums ir <I>fotopolimerizēšana tilpnē</I> vai <I>tilpnē veikta fotopolimerizēšana</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pēdējais vairāk izklausās pēc definīcijas.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: pirmajā variantā sanāk, ka fotopolimerizē tilpni.</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: šajā gadījumā fotopolimerizācija notiek tikai tilpnē.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>fotopolimerizācija tilpnē</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>material jetting</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu<I> materiāla strūklošana</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>binder jetting</I></B></P> <P><B>Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina <I>terminu saistvielas strūklošana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser engineered net shaping</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>pulvera lāzerformēšana</I>.</B></P> <P><B><I>continuous digital light processing</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu <I>nepārtrauktā digitālā fotoformēšana.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>electronbean additive manufacturingg</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti <I>aditīvā ražošana ar elektronu staru </I>vai <I>elektronstara materiālpievienojošā ražošana. </I>Atbilstoši iepriekš apstiprinātajiem piemēriem arī šajā terminā būs vārds <I>izgatavošana.</I></P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>elektronstara materiālpievienojošā izgatavošana</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>direct metal laser sintering</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>tiešā metāla lāzerķepināšana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk būtu samainīt pirmos vārdus vietām – <I>metāla tiešā lāzerķepināšana</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>metāla tiešā lāzerķepināšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>marking technologies</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>marķēšanas tehnoloģijas.</I><B></B></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tās <I>tehnoloģijas </I>ir pārmēru ieviesušās latviešu valodā. <I>Tehnoloģija</I> mums taču bija citā nozīmē. Vai šeit nav domāta<I> tehnika</I>?</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: te ir procesi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: mums<I> tehnoloģija</I> ir process, bet <I>tehnika</I> ir kaut kas cits.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit ir domāti dažādi veidi, kā marķēt, ar kādu tehnoloģiju palīdzību marķēšana notiek.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai te vajadzīgs daudzskaitlis?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jā, jo šeit tas ir virsklases jēdziens.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: spriežot pēc definīcijas tie ir paņēmieni, tad sanāk <I>marķēšanas paņēmieni</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>marķēšanas paņēmieni</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>dot-peen marking</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>punktsišanas marķēšana</I>, savukārt A.&nbsp;Lauzis ierosinājis terminu <I>punktmarķēšana</I>.<B></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šeit jāskatās pēc jēgas. Ja<I> punktsišana</I>, tad svarīgi, ka kāds uzsit. Labāk būtu <I>punktsites marķēšana</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>punktsites marķēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>scribing</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – <I>marķēšana ar irbuli</I> vai <I>ieskrāpēšana</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommeram: pirmajam variantam ir slikta forma.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>marķēšana ieskrāpējot</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>skrāpjmarķēšana</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai tā nav <I>gravēšana</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kas ir tad ir <I>gravēšana</I>? Tā ir izglītota un profesionāla skrāpēšana. Atbalstu J.&nbsp;G.&nbsp;Pommera ieteikto variantu<I> skrāpjmarķēšana</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ar irbuli neko neskrāpē.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: pēc definīcijas sanāk, ka tā tiešām ir <I>gravēšana</I>.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>gravēšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser marking technologies</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>lāzermarķēšanas tehnoloģijas</I>, bet pēc iepriekš apstiprinātā piemēra mums vārda <I>tehnoloģijas </I>vietā jāliek vārds <I>paņēmieni</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: kāpēc daudzskaitlis?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jo tas ir virsklases jēdziens.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>lāzermarķēšanas paņēmieni</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser annealing</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu <I>lāzeratkvēlināšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser ablation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>lāzerablācija.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>ablāciju </I>gan vajag atstāt medicīnai.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad tā ir <I>atslāņošana</I>.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>lāzeratslāņošana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>subsurface engraving</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>zemvirsmas gravēšana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kā tehnoloģiski iespējams iegravēt zem virsmas?</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: tagad daudziem apbalvojumiem, kas ir no organiskā stikla, iekšā zem virsmas iegrebti uzraksti.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>zemvirsmas gravēšana</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>laser bonding</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>lāzersaistīšana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk būtu<I> lāzersaiste</I>.</P> <P><B>TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu<I> lāzersaiste</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>soft retooling</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti <I>lāzera parametru maiņa programmatūrā</I> vai <I>lāzeriestatījumu maiņa</I>.<B></B></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ko tas<I> soft</I> izsaka?</P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: tas nozīmē, ka tas notiek ar datoru, <I>soft </I>ir no <I>software</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>lāzeriestatījumu maiņa</I> nav slikts variants.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kas tiek mainīts?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: lāzera iestatījumi, kas ļauj veikt dažādas funkcijas.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad tā ir <I>lāzera iestatījumu maiņa</I>.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>lāzera iestatījumu maiņa</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser decoating</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – <I>lāzeratklāšana </I>vai <I>lāzerlobīšana</I>.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>lāzerlobīšana</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>laser hardening</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu<I> lāzerrūdīšana</I></B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>carbon migration</I></B></P> <P>A.&nbsp;Krastiņš: pēc analoģijas ar <I>AkadTerm </I>iekļauto terminu <I>skābes migrācija </I>šajā gadījumā ir piedāvāts termins <I>oglekļa migrācija</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>oglekļa migrācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>4. Dažādi</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā sēdē mums nav nekādu citu skatāmu jautājumu. Sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, tāpēc ierosinu sēdi beigt. Uz nākamo sēdi aicinu sanākt 15.&nbsp;maijā.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;15.53.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=362</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=362</guid>
			<pubDate>Fri, 06 Apr 2018 17:13:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 6.&nbsp;martā plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 12&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P>  [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 6.&nbsp;martā plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 12&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Spēkratu terminu 4.&nbsp;saraksta apspriešana.</LI> <LI>Atliktie spēkratu termini no 3.&nbsp;saraksta.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojušas I.&nbsp;Virbule un I.&nbsp;Kazāka.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēdes sākumā M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija ir lūgusi palīdzību par to, kā atbilstošāk tulkot <I>отдел </I>un <I>часть</I>. Šobrīd sanāk, ka tekstos <I>отдел </I>reizēm ir jāatveido kā <I>nodaļa, </I>bet reizēm kā <I>daļa</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja ir divas hierarhijas pakāpes, tad loģiski būtu <I>daļa </I>un nodaļa.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja mums būtu jāveido nosaukumi no jauna, tad varētu pieņemt attiecīgu lēmumu, bet te ir jāatšifrē, kā tas tika regulēts tolaik, tāpēc jāskatās padomju laika normatīvi un standarts, pēc tā tad arī jāvadās.<SUB></SUB></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš aicina pāriet pie darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanas.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā sēdē apskatījām spēkratu terminu 3.&nbsp;sarakstu, vēl bija dažādi mazāki jautājumi. Vai pret protokolu ir kādi iebildumi?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pret protokolu nekas iebilstams nav.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: man ir iebildumi pret pirmo apstiprināto terminu<I> uzlādes uzturētājierīce</I>. Tas nav labi. Uzlādi nevar saistīt ar salikteņa pirmo komponentu. Tad tā ir pilnīgi cita nozīme.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: mums ir akumulatora baterijas – jaudīgas, spēcīgas, papildu uzlādes iekārtas.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tad arī jāsaka <I>papildu uzlādes ierīce</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs: <I>papildu uzlāde</I> man nepatīk, jo tad tas nozīmē, ka to var darīt ar jebkuru ierīci, lai palādētu vēl. Šeit ir domāta iekārta, kas visu laiku pieslēgta un ar minimāli zemu strāvu kompensē zudumus. Gribas šajā terminā iekļaut uzturēšanu.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tad <I>uzturēšanas ierīce</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tā ir papildu uzlāde, ko nosaukt var dažādi. Enerģētikas bāzes literatūrā ir šādi.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: nezinu, vai tādu lieto elektroenerģētikā. Diemžēl papildu uzlāde juks kopā ar citu jēdzienu, tāpēc tā nav pieņemama. Ierosinu tomēr nespriest vēlreiz to, ko jau apspriedām. Ja ir iebildumi, tad tos var iesūtīt iepriekš, nevis tagad uz vietas.</P> <P>K.&nbsp;Počs: es piekristu vienīgi <I>uzlādes uzturēšanas ierīcei</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: lūdzu protokolā norādīt, ka man ir gramatisks iebildums pret šādu termina formu – <I>uzlādes uzturētājierīce.</I></P> <P>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Spēkratu terminu 4.&nbsp;saraksta apspriešana</B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vēlos sākt ar to, kas attiecas gan uz 3., gan 4.&nbsp;spēkratu terminu sarakstu. Mans vēlējums ir izslēgt no visiem sarakstiem divus vārdus: <I>lampa </I>un <I>lukturis</I> un aizstāt tos ar <I>spuldzi</I> un <I>gaismekli</I>. Tas ir mans sevišķais viedoklis, ko lūdzu fiksēt protokolā.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: es tomēr vēlos precizēt, kā tad īsti ir ar tiem principiem. K.&nbsp;Timmermanis man atsūtīja vārdnīcu, bet, vai šī vārdnīca ir apspriesta TK? Jo es neredzēju piezīmi, ka termini ir apstiprināti TK.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: termini elektroniskajā vārdnīcā, protams, nav.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja tādas atzīmes tur nav, tad vēlos norādīt, ka TK savulaik ir apstiprinājusi terminu <I>lampa</I> un tas tiek plaši lietots ne vien latviešu, bet arī krievu, vācu, poļu un reizēm arī franču valodā.<I> Lampa</I> ir sen pazīstams vārds, nesaprotu, kas tur tik ķecerīgs, ka tas jāizmet no latviešu valodas ārā.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: krievu valodā šķir <I>лампочка </I>un<I> лампа</I>, tāpēc arī viss bija skaidrs, kad tapa Latvijas padomju enciklopēdija. Terminologi vairījās no vārda <I>lampa</I>, tas palika gaismekļos, kur spuldze ir tikai elements – <I>stāvlampa, grīdlampa</I>,<I> </I>un vēl palika <I>radiolampa</I>. Man nav iebildumu pret<I> lampu</I>, vārds <I>gaismeklis</I> varbūt pat ir vispārīgāks.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: gaismekļos ietilpst ari prožektori, plafoni, vesela rinda dažādu gaismekļu. Vairumam iekšā ir vēl spuldzītes. <I>Gaismeklis </I>nav slikts, bet attiecas uz visiem tiem rīkiem, kas izstaro gaismu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: mums bāze ir starptautiskais standarts, uz kura pamata ir pieņemti Eiropas standarti, nacionālie standarti, uz kuriem veidojas arī nozares standarti. Ja mēs gribam ieiet starptautiskajā sistēmā, tad jāvadās pēc standarta. Kad nebija standarta, tad bija visādi.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: atsaukšanās uz starptautiskajiem standartiem ir nevietā. Viena no nelaimēm terminoloģijā ir tā, ka mēģinām tulkot terminus. Tie nav jātulko, jau akadēmiķis R.&nbsp;Grabis to teica. Jānoskaidro jēga, kas ir terminam pamatā, un tad jādod atbilstošs latviešu vārds, nevis tulkojums. Tulkojuma dēļ jau ir visādas nelaimes. Tā, piemēram, nevietā lieto vārdu <I>tehnoloģija</I>, kur iepriekš bija <I>tehnika</I>. Neder mums tā tulkošana, mums vajag latviskus terminus. No standartiem var aizņemties definīcijas.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pie standarta tulkojuma strādāja 10&nbsp;gadus, lai atrastu analogus latviešu valoda, tā kā atbilstoši termini tika rūpīgi meklēti.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: aicinu tagad iziet cauri jaunajam 4.&nbsp;terminu sarakstam.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>aizdedzkļūmes atrašana</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>misfire detection</P> <P><B>v. </B>Fehlzündungsentdeckung <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>обнаружение осечки зажигания</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: saprotu, ka tas ir diagnostisks process, kad atrod kļūmi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>atrašanas</I> vietā labāk būtu <I>noteikšana</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: no diagnostikas viedokļa <I>atrašana </I>būtu labāk.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tā var būt gan <I>atklāšana</I>, gan <I>atrašana</I>, pilnīgi vienalga šajā gadījumā.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>atklāšana </I>ir labāka.</P> <P>A.&nbsp;Ciematnieks: automobiļos ir kļūmju meklēšana, tāpēc šeit meklēšana labi iet kopā ar <I>atrašanu</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ar jēdzienu <I>atklājum</I>s saprot kaut ko grandiozu.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>atklāšana</I> ir konstatēšana. Matemātikā dalītāju <I>atrod</I>. Tā ir aktīva iedarbība, process, rezultāts.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>aizdedzkļūmes atrašana</I>.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>atgāzu attīrīšanas sistēma</I></B></P> <P><B>a. </B>exhaust after-treatment system</P> <P><B>v. </B>Abgasnachbehandlungssystem <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>система обработки выхлопных газов</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ja tā ir attīrīšana, nevis apstrāde, tad tas ir atbilstoši.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: definīcijā teikts, ka tā ir kaitīgo daļiņu samazināšana tātad atbilst.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>atgāzu attīrīšanas sistēma.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>atļautā pilnmasa</I></B></P> <P><B>a. </B>technically permissible maximum laden mass</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">&nbsp;zulässige Gesamtmasse <I>f</I> </A></P> <P><B>kr</B>. допустимая полная масса</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: atļautā vai pieļaujamā?</P> <P>K.&nbsp;Počs: atļautā.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: tad definīcijā ir kļūda.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>atļautā pilnmasa</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>aukstās iedarbināšanas ierīce</I></B></P> <P><B>a. </B>cold start(ing) device, cold starting system</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">Kaltstarteinrichtung <I>f</I>, Kaltstartsystem </A><I>n</I></P> <P><B>kr. </B>устройство холодного запуска</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: Valentīna Skujiņa savulaik ieteica no<I> -šanas</I> tikt vaļā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet <I>iedarbe</I> būs kaut kas cits.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: no -<I>ināšanas</I> te nevar izvairīties un arī no -<I>šanas </I>nevajadzētu vairīties.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>aukstās iedarbināšanas ierīce</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>caurplūdums</I></B></P> <P><B>a. </B>flow rate</P> <P><B>v. </B>Durchfluss <I>m</I>, Flussrate <I>f</I>, Strőmungsgeschwindigkeit <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>циркуляция,<B> </B>расход (жидкости)</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: es teiktu <I>caurplūde</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: lieto abus.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: daži savulaik uzstāja uz <I>caurplūdumu</I>.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: man tas liktos <I>plūsmas ātrums</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tas parāda, cik daudz izplūst noteiktā laika vienībā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: man patīk <I>caurplūdums</I>, jo terminos ar<I> rate</I> latviešu valodā parādās <I>ātrums, intensitāte</I>, kas bieži nav vajadzīgs.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>caurplūdums</I> ir rādītājs, <I>caurtece</I> un <I>caurplūde </I>nozīmē, ka vienkārši tek cauri.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: fizikā ir <I>plūsma</I>, tur par teci šādā kontekstā neviens nerunā.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>caurplūdums</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>cietdaļiņa</I></B></P> <P><B>a. </B>particulate</P> <P><B>v. </B>Partikel f</P> <P><B>kr</B>. [твёрдая] частица</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>cietdaļiņa.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>cilindru rinda</I></B></P> <P><B>a. </B>cylinder bank</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">Zylinderreihe <I>f</I>, Zylinderbank <I>f</I> </A><I></I></P> <P><B>kr</B>. ряд цилиндров</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>cilindru rinda.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Eiropas [standarta] gaisma</I></B></P> <P><B>a. </B>standard European beam, uniform european beam</P> <P><B>v. </B>europäisches Standardlicht <I>n</I><I></I></P> <P><B>kr</B>. европейский свет</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>eirogaism</I>a.</P> <P>K.&nbsp;Počs: bet ko tad darīsim ar <I>Amerikas gaismu</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: labāk pēc vācu parauga – <I>Eiropas standartgaisma</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas bija arī mans priekšlikums.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu<I> Eiropas</I> <I>standartgaisma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>elektroniskais vadības bloks</I></B></P> <P><B>a. </B>electronic control unit</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">elektronisches Steuergerät</A> <I>n</I><I></I></P> <P><B>kr</B>. электронный блок управления</P> <P><B>TK apstiprina terminu<I> elektroniskais vadības bloks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>jaudas regulators</I></B></P> <P><B>a. </B>power controller</P> <P><B>v. </B>Leistungsregler <I>m</I></P> <P><B>kr. </B>контроллер мощности, регулятор мощности</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu<I> jaudas regulators.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>kārtainības skaitlis</I></B></P> <P><B>a. </B>ply-rating number, PR number</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=628639_3_2&amp;s1=%ED%EE%F0%EC%E0%20%F1%EB%EE%E9%ED%EE%F1%F2%E8">Ply-Rating-Zahl</A>&nbsp;<I>m, </I><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=610477_3_2&amp;s1=%ED%EE%F0%EC%E0%20%F1%EB%EE%E9%ED%EE%F1%F2%E8">Lagenkennziffer</A>&nbsp;<I>f</I></P> <P><B>kr</B>. норма слойности</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: kārtainību var pārprast, vai mēra vienu kārtu vai kārtainību.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>kārtojuma skaitlis</I>.</P> <P><B>TK tomēr vienojas apstiprināt ierosināto terminu <I>kārtainības skaitlis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>galvenā atskaites zīme</I></B></P> <P><B>a. </B>primary reference mark</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">&nbsp;primäre Bezugsmarkierung <I>f</I> </A><I></I></P> <P><B>kr</B>. основной знак сноски</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>primārā </I>vai <I>galvenā</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: <I>sekundārās</I> nav, tātad <I>galvenā</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: kas domāts ar <I>atskaiti</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: tas ir kā atskaites punkts.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte vajadzētu citu vārdu.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: piemēram, šūšanā vispirms ir piegrieztne, tad to uzliek uz auduma un vietās, kur ir dažādas iešuvītes, ir kontrolatzīmes. Tās sauc par kontrolzīmēm vai kontrolpunktiem.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>kontrolatzīme</I> būtu labs variants.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu</B> <B><I>galvenā kontrolatzīme</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>locīkla</I></B></P> <P><B>a. </B>pivotal joint</P> <P><B>v. </B>Gelenk <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>основной сустав</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: locīkla ir arī <I>šarnīrs</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: šeit ir runa par manekeniem, kurus izmēģina, kad automobili sit kopa. Manekenam ir locīklas, tāpat kā cilvēkam.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad tās var saukt par <I>locītavām</I>, jo<I> locīkla</I> ir kaut kas mehānisks.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: īpaši skatoties definīcijā.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: ja skatās pēc definīcijas, tad sanāk, ka šis ir īpašs locītavu veids – perpendikulāri locekļu garenasij.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: galvenais jautājums ir, vai varam pāriet uz<I> locītavu</I> vai arī vajag <I>locīklu</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vajag <I>locīklu</I>.</P> <P>Lielākā daļa TK locekļu atbalsta variantu <I>locīkla, </I>tāpēc <B>apstiprina terminu <I>locīkla</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>maināmas ģeometrijas turbokompresors</I></B></P> <P><B>a. </B>variable geometry turbine, variable geometry turbocharger</P> <P><B>v. </B>Turbolader (<I>m</I>) mit variable Geometrie, Variable-Turbinengeometrie-Lader<I> m</I></P> <P><B>kr. </B>турбокомпрессор изменяемой геометрии</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>ģeometrija</I> taču ir zinātne, šo vārdu te nevajag lietot.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: zināms nozīmes pārnesums tomēr te ir. <I>Ģeometriju </I>saprotam arī kā telpisku izkārtojumu.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: šādās vārdkopās lieto šādas metonīmijas.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu</B> <B><I>maināmas ģeometrijas turbokompresors</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>motoru kombinācija</I></B></P> <P><B>a. </B>engine or motor combination</P> <P><B>v. </B>Motorkombination <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>комбинация двигателей</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu</B> <B><I>motoru kombinācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>nepārtrauktā reģenerācija</I></B></P> <P><B>a. </B>continuous regeneration</P> <P><B>v. </B>kontinuierliche Regeneration&nbsp;<I>f</I></P> <P><B>kr</B>. непрерывная регенерация</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu</B> <B><I>nepārtrauktā reģenerācija.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>lēca</I></B><B><I>s izkliedētāja raksts</I></B></P> <P><B>a. </B>lens ribbing</P> <P><B>v. </B>Linsenrippen <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>ребристость линзы</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: labāk būtu saliktenī <I>izkliedētājraksts</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>lēcas izkliedētājraksts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>bloklukturis</I></B></P> <P><B>a. </B>headlamp assembly</P> <P><B>v. </B>Scheinwerfereinheit <I>f</I></P> <P><B>kr</B>. фара в сборе</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kāpēc ne <I>lukturbloks</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit es ieguvumu no tā neredzu.</P> <P><B>TK apstiprina sākotnēji ierosināto terminu <I>bloklukturis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>neizjaucamais halogēnlukturis</I></B></P> <P><B>a. </B>halogen sealed-beam headlamp unit</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">unzerlegbarer Halogenscheinwerfer</A> <I>m</I><I></I></P> <P><B>kr</B>. неразборная галогенная фара</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas ir lukturis ar visu spuldzi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk <I>gaismeklis ar halogēnspuldzēm</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: visi lukturi ir gaismekļi. Gaismekļi ir ari prožektori un signāllampiņas. Šis ir viens no gaismekļu veidiem.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet te vēl vajag nenoteikto galotni – <I>neizjaucams halogēnlukturis</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: daudzos gadījumos terminam vajag būt ar noteikto galotni.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet šis nav no tiem gadījumiem.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>neizjaucams halogēnlukturis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>[vērošanas] kameras iekārta</I></B></P> <P><B>a. </B>camera-monitor device</P> <P><B>v. </B>Kameramonitorgerät <I>n</I></P> <P><B>kr. </B>устройство камеры наблюдения</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk būtu <I>vērotājkameras iekārta</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: saprotu, ka šī ir sistēma, kas nav novērošanai.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kamera nevēro, cilvēks vēro ar kameras palīdzību.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: caur kameru iegūstam informāciju.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: varbūt jāveido kaut kas pilnīgi cits, bez vārda <I>kamera</I>. Jādomā par šīs ierīces funkciju.</P> <P>K.&nbsp;Počs: tad būtība paliks neatpazīstama.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>vērošanas kameriekārta</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīta: <I>vērotājkameru iekārta</I>.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: angļu un vācu termini ir mazliet citādi darināti – <I>camera-monitor device </I>un <I>Kameramonitorgerät</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tie neatbilst latviešu ģenitīvam. Tad sanāktu <I>kameriski monitoriskā ierīce</I>. Latviešu valodā veido vai nu ar īpašības vārdiem vai salikteni.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: ko tā kamera aizmugurē dara?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: cilvēka labā rāda bildi, skatu.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>skata kamera</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>skatkameriekārta</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>skata kameriekārta</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>skatkameru iekārta</I>. Kas ir <I>skata iekārta</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tā, kas nodrošina skatīšanos. Ir jāraksturo sistēma.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: vārdu <I>kamera </I>vajag izmest, jo jāskatās pēc funkcijas, ka nodrošina redzamību.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad tā ir <I>redzamības iekārta.</I></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tad jau varbūt atgriežamies pie <I>vērošanas</I>?</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: vārds <I>redzamība </I>jau definīcija ir.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas ir termins, tam nav jādod definīcija un izskaidrojums. Ļoti labi skan <I>skatkamera</I>, tad būtu <I>skatkameras iekārta</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>skata kameriekārta</I>. M.&nbsp;Baltiņš atbalsta šo variantu.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina apstiprināšanu</B>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>optiskais elements</I></B></P> <P><B>a. </B>optical unit</P> <P><B>v. </B>optisches Element <I>n</I>, optische Einheit <I>f</I></P> <P><B>kr</B>. оптическая единица, оптический элемент</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā noteikti vajag noteikto galotni.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>optiskais elements.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>pūtes [spiediena] regulators</I></B></P> <P><B>a. </B>boost control, boost controller</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">Ladedruckregler <I>m</I> </A><I></I></P> <P><B>kr</B>. регулятор наддува, регулятор давления наддува<B><I></I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>spieddienregulators</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: labāk atstāt trīs vārdos, bez kvadrātiekavām.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: man patīk šī forma ar kvadrātiekavām.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>pūtes [spiediena] regulators</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>rampas leņķis</I></B></P> <P><B>a. </B>ramp angle</P> <P><B>v. </B>Rampenwinkel m</P> <P><B>kr</B>. угол ската</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tas nav rampas pašas leņķis, bet gan automobiļa īpašība, tāpēc vajag salikteni <I>rampasleņķis</I>. <I>Rampleņķis</I> būtu grūti uztverams.</P> <P><B>TK apstiprina terminu<I> rampasleņķis</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>regulējams autotransformators</I></B></P> <P><B>a. </B>variocoupler, variac, variable autotransformer</P> <P><B>v. </B>einstellbarer Spartransformator <I>m</I></P> <P><B>kr</B>. вариак, регулируемый автотрансформатор</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>auto </I>pārprotams. Vai ar to domāts automātisks transformators?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: to var regulēt visādi?</P> <P>Z.&nbsp;Broka: tas ir transformators ar vienu tinumu, enerģētikā arī to lieto.</P> <P><B>TK apstiprina sākotnēji piedāvāto terminu <I>regulējams autotransformators</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>riepas platums</I></B></P> <P><B>a. </B>tire width</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">Reifenbreite</A> <I>f</I><I></I></P> <P><B>kr</B>. ширина шины</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>riepas platums</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>signalizators</I></B></P> <P><B>a.</B> telltale</P> <P><B>v.</B> Anzeiger <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> сигнальное усtройство</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>signalizators</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>signālspuldzīte</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a.</B><B> </B>signal(ling) lamp, indicator light, telltale lamp</P> <P><B>v.</B> Signallampe <I>f</I>, Signalgeber <I>m</I><I></I></P> <P><B>kr. </B>сигнализатор, сигнальная лампочка<I></I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kāpēc diodi saukt par spuldzi? Tas ir <I>gaismas indikators</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: gaismas signalizators.’</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja skatāmies pēc funkcijas, tad <I>indikators</I>. Ja pēc uzbūves, tad <I>spuldze</I>. Latviešu valodā <I>signālspuldze </I>ir labāk.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu <I>signālspuldze</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>skābekļa zonde, lambda zonde</I></B></P> <P><B>a.</B><B> </B>oxygen sensor, lambda sensor</P> <P><B>v. </B>Lambda-Sonde <I>f</I></P> <P><B>kr</B>. кислородный датчик, лямбда зонд</P> <P><B>TK apstiprina abus terminus – <I>skābekļa zonde</I> un <I>lambdas zonde</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>elektromagnētiskais vārsts</I></B></P> <P><B>a. </B>solenoid valve</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">Magnetventil<I> n</I> </A><I></I></P> <P><B>kr</B>. электромагнитный клапан</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>elektromagnētiskais vārsts</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>sūkņa slīdes pakāpe</I></B></P> <P><B>a. </B>pump slip rate</P> <P><B>v. </B>Pumpenschlupfgrad <I>m</I></P> <P><B>kr. </B>степень скольжения насоса</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: kur ir tā slīde? Man tā <I>slīde </I>nepatīk.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>slīde</I> ir tā starpība.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>sūkņa slīdes pakāpe</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>pretšļakatu sistēma</I></B></P> <P><B>a. </B>spray-suppression system</P> <P><B>v. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1136096_3_2&amp;s1=%FD%EB%E5%EA%F2%F0%EE%ED%ED%FB%E9%20%E1%EB%EE%EA%20%F3%EF%F0%E0%E2%EB%E5%ED%E8%FF">&nbsp;Spritzschutzsystem <I>n</I> </A><I></I></P> <P><B>kr</B>. система подавления брызг</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>pretšļakatu sistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>vecināšanas stendizmēģinājumi</I></B></P> <P><B><I>a. </I></B><I>aging test,<B> </B>bench ageing </I></P> <P><B><I>v. </I></B><I>Prüfstandtest<B> (</B>m) des Alterns</I></P> <P><B><I>kr. </I></B><I>стендовые испытания на старение</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: termins jāpārliek uz vienskaitli.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>vecināšanas stendizmēģinājums.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Venturi caurule</I></B></P> <P><B>a. </B>Venturi-nozzle, Venturi tube</P> <P><B>v. </B>Venturi-Düse <I>f, </I>Venturi-Rohr<I> n</I></P> <P><B>kr</B>. трубка Вентури, труба Вентури, расходомерная труба</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>Venturi caurule</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>4.Dažādi.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>Biznesa augstskolas &#171;Turība&#187; profesora Andra Pētersona iesniegums jauna termina (<I>nemednieks</I>) apstiprināšanai.</B></P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: citās valodās norādītie ekvivalenti gan ir atrodami visai dīvainos avotos. Iebildumu pret šo vārdu nav, bet, vai tas ir jāapstiprina kā termins, tas gan ir jautājums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: labāk būtu akceptēt, jo jāiedibina pareiza prakse, kā atveidot vārdus pēc šāda parauga ar <EM>non-</EM>. Jābūt skaidram vēstījumam, ka nav pieļaujams -<I>ne </I>ar defisi.</P> <P><B>TK vienojas šāda veida vārdos ievērot principu atveidot tos latviešu valodā ar priedēkli <I>-ne</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.</P> <P>Uz nākamo sēdi TK vienojas sanākt aprīļa otrajā nedēļā.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;16.15.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=361</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=361</guid>
			<pubDate>Tue, 06 Mar 2018 16:49:00 +0200</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 6.&nbsp;februārī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 13&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</ [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 6.&nbsp;februārī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 13&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>Darba kārtībā:</B></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Spēkratu terminu 3.&nbsp;saraksta apspriešana.</LI> <LI>Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojusi R.&nbsp;Karnīte.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš informē, ka iepriekšējās sēdes pamatjautājums bija primātu sugu apspriešana. Vienīgie iebildumi attiecībā uz iepriekšējā sēdē lemto saņemti no L.&nbsp;Kauķes un saistīti ar pareizu vietvārda atveidi. L.&nbsp;Kauķe vērsusi uzmanību uz to, ka Lielajā pasaules atlantā šīs vietas nosaukums ir rakstīts kā &#171;Buraha&#187;, nevis &#171;Boraha&#187;. Par to nepieciešams informēt saraksta iesniedzēju A.&nbsp;Marnicu.</P> <P>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Spēkratu terminu 3.&nbsp;saraksta apspriešana.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>uzlādes uzturēšanas iekārta</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a.</B> trickle charger&nbsp; </P> <P><B>v. </B>Ladeerhaltungsgerät <I>n</I>&nbsp; </P> <P><B>kr. </B>устройство поддержания заряда</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā vienīgais jautājums ir par to, vai tā tiešām ir iekārta, jo iekārta ir ar komponentiem. Vai tā nav<I> ierīce</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis un U.&nbsp;Cerbulis tam piekrīt.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: iekārta bieži sastāv no vairākām ierīcēm, šī noteikti ir ierīce, bet vēl gribētos redzēt īsāku termina variantu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>lādiņa uzturētājierīce</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai ierīce uztur lādiņu vai tomēr te ir uzlāde?</P> <P>TK vienojas, ka šajā gadījumā domāta uzlāde, un <B>apstiprina terminu </B><B><I>uzlādes uzturētājierīce</I></B><B>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>pūtes gaisa priekšsildītājs </I></B><I></I></P> <P><B>a. </B>charge air preheating system</P> <P><B>v. </B>Ladeluft-Vorwärmanlage <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>предварительный подогреватель наддувочного воздуха</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai tas ir <I>pūtes gaiss</I>?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mums ir gan <I>pūte</I>, gan <I>pūtes gaiss</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: man ir iebildumi pret <I>priekšsildītāju</I>. Sildītājs izklausās pēc vienas ierīces.</P> <P>K.&nbsp;Počs: šīs ir tās ierīces sastāvdaļas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: krievu analogs ir labāks nekā angļu, vārds <I>sistēma</I> pat angliski ir lieks.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: man ir jautājums par definīcijā lietoto vārda formu. Kas ir komponents un kas ir komponente?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: turklāt ar ko <I>komponents</I> ir labāks par <I>sastāvdaļu</I>?</P> <P>E.&nbsp;Cauna: ja abstrakti un matemātiski, tad runā par <I>komponenti</I>, ja tas ir kaut kas taustāms un fizisks, tad par <I>komponentu</I>. Te labāk atstājam kā <I>komponentu</I>, IT nozarē ir aizgājušas <I>komponentes</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: iesaku tomēr kolēģiem pāriet uz vārdu <I>sastāvdaļa</I>, ja vien iespējams. L.&nbsp;Kauķe pievienojas šim ieteikumam.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu </B><B><I>pūtes gaisa priekšsildītājs.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>daudzkanālu audio formāts </I></B></P> <P><B>a. </B>multichannel audio format<I></I></P> <P><B>v. </B>Mehrkanal-Audioformat <I>n</I></P> <P><B>kr.</B> многоканальный аудио формат</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: šeit noteikti vārdi <I>audio</I> un <I>formāts</I> jāliek saliktenī. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu </B><B><I>daudzkanālu audioformāts</I></B><B>.</B></P> <P><B></B><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>daudzjoslu uzraudzība </I>vai <I>vairāku joslu regulēšana</I></B> <P><B>a. </B>multi-lane control<I></I> <P><B>v. </B>Mehrspurregelung <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> многополосное регулирование</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: šeit ir doti divi varianti, jo mums apakškomisijā domas dalījās. </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: līdz trīs ir vairāk, ja virs trīs, tad jau ir daudz. Turklāt divjoslu un trīsjoslu var pateikt atsevišķi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>uzraudzība</I> nav pareizi, tā ir <I>vadība</I> vai <I>regulēšana</I>. </P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu </B><B><I>daudzjoslu regulēšana</I></B><B>.</B></P> <P><B><I>lambda regulēšana</I></B> <P><B></B></P> <P><B>a. </B>lambda control</P> <P><B>v. </B>Lambdaregelung <I>f </I></P> <P><B>kr. </B>лямбда регулирование</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šeit būtu labi veidot salikteni.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas būtu pret tradīciju. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina sākotnēji ieteikto terminu </B><B><I>lambda regulēšana</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>tuvās zonas radars</I></B> <P><B>a. </B>short range radar<I></I></P> <P><B>v. </B>Nahbereichsradar <I>m</I></P> <P><B>kr. </B><A href="https://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1890023_2_3&amp;s1=Nahbereichsradar">радар ближнего действия</A></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ierosinu <I>tuvvzonas radars</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu </B><B><I>tuvzonas radars</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>navigācija</I></B> <P><B>a. </B>navigation<I></I></P> <P><B>v. </B>Navigation <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> навигация</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>navigācija</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>transportmija</I></B></P> <P><B>a. </B>park and ride<I></I></P> <P><B>v. </B>Parken und Reisen <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>перехватывающая парковка</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šis ir smags jautājums, par kuru daudz diskutēts.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šeit piedāvātais noteikti ir labs risinājums.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: bet būs vajadzīgs salikts termins, piemēram, <I>transportmijas stāvvieta</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: iepriekšējais komisijas lēmums bija par <I>stāvparku.</I> Ja mums ir cits lēmums, tad tas jāpasaka.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet toreiz mēs mazāk domājam par plūsmas plānošanu, bet vairāk par vietu.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: taisnība, toreiz diskusijas bija par vietu, ne par principu. Atstājam šo, bet, ja būs vajadzīgs, vēlāk varēsim domāt par vietu.</P> <P><B>TK vienojas satiksmes plānošanas principa nozīmē apstiprināt terminu transportmija.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>normēšana </I></B></P> <P><B>a. </B>normalization<I></I></P> <P><B>v. </B>Normierung <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> нормирование<S></S></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu</B><B><I> normēšana</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stūres leņķātrums </I></B></P> <P><B>a. </B>steering angle speed</P> <P><B>v. </B>Lenkwinkelgeschwindigkeit <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>угловая скорость руля</P> <P>E.&nbsp;Cauna: fizikā ir <I>leņķiskais ātrums</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs: racionālāks ir īsākais variants.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tradicionāli runāja par <I>leņķisko ātrumu</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: saliktenis skan labi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad lai paliek īsākais.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: var likt sinonīmus.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: šeit nevajag sinonīmus.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: sinonīms ir tad, ja jēdzienu izsakām ar dažādiem vārdiem, bet, ja mainās tikai gramatiskās formas, tad diez vai tas ir sinonīms. Tas ir termina variants.</P> <P><B>TK apstiprina terminu </B><B><I>stūres</I></B><B> </B><B><I>leņķātrums</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>lampa </I></B></P> <P><B>a. </B>lamp</P> <P><B>v. </B>Leuchte <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>лампа, светильник</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šeit man ir ko teikt kopumā, ne tikai par lampu. Runāju par to jau kādu trešo reizi. Atbilstoši starptautiskajam standartam mums jau sen ir apkopoti bāzes termini, kurus kolēģi ignorē. Latviešu valodā ir petrolejas lampa un radiolampa, vairāk lampu nav. Tā, kas karājas virs griestiem un kur iekšā ir spuldze, iepriekš bija <I>apgaismes armatūra</I>, bet nu jau 30 gadus tas ir <I>gaismeklis</I>. Man ir lūgums spēkratu terminologiem sakārtot visas gaismas lietas atbilstoši mūsu terminoloģijai, es jums elektroniski aizsūtīšu četras vārdnīcas.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pirmkārt, starptautiskie standarti nenosaka, kā jāveido latviešu terminoloģija. Otrkārt, mūsu apakškomisija vairās jaukties citu apakškomisiju darbā. Mēs šet runājam tikai par spēkratiem. Mums ir spuldze, kas izstaro gaismu, un lampa, kur ir ieskrūvēta spuldze. Nav gluži tā, ka lampas ir iznīkušas.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: kad lieto vārdu <I>lukturi</I>?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pēc lampu konstrukcijas izšķir lukturus, lukturīšus, plafonus un spuldzītes. Lukturi ir priekšā, lukturīši ir sānos. <I>Gaismeklis</I> jau arī nav slikts, bet vai mēs to ieviesīsim <I>lukturu </I>vietā?</P> <P>K.&nbsp;Počs: iespējams, mēs tomēr nevarēsim pieņemt citas apakškomisijas terminus viens pret vienu.</P> <P><B>TK pagaidām atliek ar gaismām un apgaismojumu saistīto terminu apspriešanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>atslēgšana avārijas gadījumā </I>vai<I> avārijas atslēgšana&nbsp; </I></B></P> <P><B>a. </B>emergency opening function<I></I></P> <P><B>v. </B>Notentriegeln <I>n</I>,Notöffnen <I>n</I></P> <P><B>kr.</B> функция открытия чрезвычайной ситуации</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk vienā vārdā <I>avārijatslēgšana</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu </B><B><I>avārijatslēgšana</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>ārkārtas trauksme </I>vai<I> panikas trauksme</I></B></P> <P><B>a. </B>panic alarm<I></I></P> <P><B>v. </B>Panikalarm <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> паническая тревога</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te arī var likt vienā vārdā <I>paniktrauksme</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: šādos gadījumos jāizvairās no vārda <I>panika</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai trauksme pati par sevi nav ārkārtas gadījums?</P> <P>E.&nbsp;Cauna: ir tomēr arī <I>mācību trauksme</I>, <I>dūmu trauksme</I>.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu </B><B><I>ārkārtas trauksme</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>LIN [datu] kopne </I>vai<I> LIN tīkls </I></B></P> <P><B>a. </B>LIN bus</P> <P><B>v. </B>LIN-Bus <I>m</I></P> <P><B>kr. </B>шина LIN</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vārds <I>tīkls</I> jāmet ārā, jo visās valodās ir <I>kopne</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai <I>dati </I>paliek kvadrātiekavās?</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>dati</I> ir lieki.</P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu </B><B><I>LIN kopne</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>LIN konverters </I>vai<I> LIN pārveidotājs </I></B></P> <P><B>a. </B>LIN converter</P> <P><B>v. </B>LIN-Konverter <I>m</I></P> <P><B>kr. </B>конвертер LIN, преобразователь LIN</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis un J.&nbsp;Baldunčiks atbalsta variantu <I>LIN pārveidotājs</I>.<B> Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu </B><B><I>LIN pārveidotājs</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>MOST kopne </I>vai <I>MOST tīkls</I></B></P> <P><B>a. </B>MOST bus<I></I></P> <P><B>v. </B>MOST-Bus <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> шина MOST </P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>MOST kopne</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>papildu patērētājs </I>vai<I> papildpatērētājs</I></B></P> <P><B>a. </B>auxiliary consumer<I></I></P> <P><B>v. </B>Nebenverbraucher <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> дополнительный потребитель</P> <P><B>TK vienprātīgi atbalsta variantu </B><B><I>papildpatērētājs</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>pēciesmidzināšana</I></B></P> <P><B>a. </B>post injection<I></I></P> <P><B>v. </B>Nacheinspritzung <I>f </I></P> <P><B>kr.</B> последующий впрыск, поствпрыск </P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>pēciesmidzināšana</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>pēcizslēgšanas laiks</I></B></P> <P><B>a. </B>run-on time<I></I></P> <P><B>v. </B>Nachlaufzeit <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> время последействия</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>pēcizslēgšanas laiks</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>nodzišanas laiks</I></B></P> <P><B>a. </B>switch-off delay time<I></I></P> <P><B>v. </B>Nachleuchtzeit <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> время послесвечения, продолжительность послесвечения</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>nodzišanas laiks</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>daudzfunkciju svira</I></B></P> <P><B>a. </B>multifunction lever<I></I></P> <P><B>v. </B>Multifunktionshebel <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> многофункциональный рычаг </P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu </B><B><I>daudzfunkciju svira.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>multipleksors</I></B></P> <P><B>a. </B>multiplexer<I></I></P> <P><B>v. </B>Multiplexer <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> мультиплексор</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šis ir dīvains.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad jāpadomā, kā var pateikt citādi.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas ir starptautiski iegājies visās valodās.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: tas jau sen ir pieņemts, to vajag atstāt.</P> <P><B>TK apstiprina terminu </B><B><I>multipleksors</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>parametrēšana</I></B></P> <P><B>a. </B>parameterization<I></I></P> <P><B>v. </B>Parametrierung <I>f</I></P> <P><B>kr.</B>параметризация, ввод параметров</P> <P>E.&nbsp;Cauna: mācību literatūrā ir sastopama <I>parametrizēšana</I> vai <I>parametrizācija</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pēc uzbūves <I>parametrēšana</I> ir ļoti labs vārds.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: te vairāk runa ir par valodas izjūtu. Vārdu<I> parametrizēšana</I> plaši lieto programmēšanā.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ja darbības vārds ir <I>parametrēt</I>, tad <I>parametrēšana</I> ir normāls risinājums.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: es būtu par īso formu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: te vairāk runa ir par tradīciju.</P> <P><B>TK tomēr vienojas apstiprināt terminu <I>parametrizācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stāvēšanas bloķētājs </I>vai<I> stāvbloķētājs</I></B></P> <P><B>a. </B>park pawl, parking pawl</P> <P><B>v. </B>Parksperre<I>f</I></P> <P><B>kr.</B> стояночная блокировка</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš un K.&nbsp;Timmermanis atbalsta variantu <I>stāvbloķētājs</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu </B><B><I>stāvbloķētājs</I></B><B>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>3. Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka laika trūkuma dēļ šo terminu apspriešana šoreiz tiek atlikta.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>4. Dažādi</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>4.1. Termina <I>body image </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas maģistra darba ietvaros tiek veikts pētījums par ēšanas traucējumiem un ķermeņa uztveri. Angļu valodā ir termins <I>body image</I>, ar ko domāts ķermeņa tēls. Šeit ir ierosinājums to saukt par <I>ķermeņa uztveri</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: reizēm saka <I>veidot tēlu</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe:<I> tēls</I> ir kā skats no malas.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: ja skatās meklētājā, tad nākamais vārds, kas tiek piedāvāts pēc <I>body image</I>, ir<I> issues</I>.</P> <P>U.&nbsp;Cerbulis: tas ir <I>paštēls</I>, pēc <I>Wikipedia </I>skaidrojuma kā pašnovērtējums.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tēls, ko pats radi.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: priekšstats par ķermeni.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: katrā ziņā <I>uztvere </I>tā noteikti nav.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>persontēls</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>miesiskais tēls</I> vai <I>miesiskais pašnovērtējums</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ķermeņa paštēls</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>ķermeņtēls</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>ķermeniskais paštēls</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: izklausās samocīti.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>personas paštēls</I> vai <I>personas fiziskais paštēls</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vienkārši <I>fiziskais paštēls</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: un tad tas atstāj vietu arī garīgajam paštēlam.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>fiziskais paštēls</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vēlos darba kārtībā iekļaut vēl vienu punktu. Vai pareizi būtu <I>pulksteņrādītāja</I> vai <I>pulksteņrādītāju virzienā</I>? Manuprāt, nepieciešams daudzskaitlis, jo pulkstenim taču ir vairāki rādītāji.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>AkadTerm </I>iekļautajos terminos ir vienskaitlis – <I>pulksteņrādītāja virzienā</I>. Ja varam lietot vienskaitli, tad arī lietojam.</P> <P><B>Vairākums TK locekļu šajā saliktenī par atbilstošāku atzīst vienskaitļa lietojumu, proti, <I>pulksteņrādītāja virzienā</I>.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.</P> <P>Uz nākamo sēdi TK vienojas sanākt 6.&nbsp;martā.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;15.25.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P></B></B></B></B>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=360</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=360</guid>
			<pubDate>Fri, 09 Feb 2018 16:42:00 +0200</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 9.&nbsp;janvārī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 10&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2018.&nbsp;gada 9.&nbsp;janvārī plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 10&nbsp;dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Primātu kārtas sugu nosaukumu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojuši A.&nbsp;Lauzis, D.&nbsp;Šostaka, I.&nbsp;Virbule, I.&nbsp;Kazāka un L.&nbsp;Kauķe.</P> <P>Sēdes sākumā TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka šodien vairākas kolēģes paziņoja, ka uz sēdi netiks, tomēr galvenā viešņa un saraksta pieteicēja Aili Marnica no Latvijas Dabas muzeja ir ieradusies, tāpēc varam pāriet pie sēdes darba kārtībā paredzētajiem punktiem.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vienīgie komentāri saistībā ar iepriekšējās sēdes protokolu ir no L.&nbsp;Kauķes, bet tas vairāk ir pārpratums, jo protokolā konkrētie termini atspoguļoti pareizi. Ja būs nepieciešams, šos terminus vēlreiz pārrunāsim ar L.&nbsp;Kauķi. Ja citu komentāru nav, varam šo protokolu apstiprināt.</P> <P>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Primātu kārtas sugu nosaukumu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: primātu kārtas sugu nosaukumu sarakstu mums ir iesniegusi A.&nbsp;Marnica, kas ir kompetentākais cilvēks par primātu sugām. Šos sugu nosaukumus sākām skatīt jau 2008.&nbsp;gadā, bet ik pa brīdim parādās jaunas sugas, kam atkal nepieciešami precīzi nosaukumi. Mums ir iesniegts saraksts ar 11 jaunām sugām un to nosaukumiem. No Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītāja Dr.&nbsp;biol. Dmitrija Boiko saņemts apstiprinājums iesniegtajam sarakstam. A.&nbsp;Marnicas iesniegtajā materiālā ir gan paskaidrojums, gan terminu saraksts, ievērojot iepriekšējo formātu. Skaidri minēta kārta, dzimta, apakšdzimta, ģints un citi taksoni – ir norādīta visa sistemātika. Lielu problēmu ar šiem nosaukumiem nav, tikai dažos gadījumos vajadzēs kaut ko mainīt.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>Ganchorna peļlemurs</I></B></P> <P><B>lat.</B> <I>Microcebus</I> <I>ganzhorni</I></P> <P><B>a. </B>Ganzhorn's mouse lemur<B></B></P> <P><B>kr. </B>мышиный лемур Ганцхорна<B></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: otrais vārds atvasināts no uzvārda Ganchorns. Attiecībā uz skaidrojumu, gan nepieciešama minimāla korekcija – vārds noteikti ir Jērgs, nevis Jorgs. </P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina ieteikto terminu <I>Ganchorna peļlemurs</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>ienākošais peļlemurs </I></B><B>jeb<I> peļlemurs-manitatra</I></B></P> <P><B>lat.</B> <I>Microcebu</I>s <I>manitatra</I></P> <P><B>a. </B>Manitatra mouse lemur<B></B></P> <P><B>kr. </B>мышиный лемур-манитатра<B></B></P> <P>A.&nbsp;Marnica: ja pieturēsimies pie latīniskā nosaukuma, kā tas ir arī angļu valodā, tad jāsaglabā vārds <I>manitatra</I>, kas nāk no vietējo malagasu valodas, tāpēc nav maināms. Ja tulkosim, tad tas būs<I> ienākošais peļlemurs</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: grūti saprast, no kurienes tas ienāk.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: mans piedāvājums ir atstāt <I>peļlemurs-manitatra</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: kas ar defisi?</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: vai vārdu<I> manitatra</I> nevar likt priekšā? Tad būtu <I>manitatra peļlemurs</I>.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: izklausās pēc ģenitīva,</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>peļlemurs manitatra</I> bez defises.</P> <P><B>TK piekrīt šim ieteikumam un apstiprina terminu <I>peļlemurs manitatra</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Burahas peļlemurs</I></B></P> <P><B>lat.</B> <I>Microcebus boraha</I></P> <P><B>a. </B>Boraha mouse lemur<B></B></P> <P><B>kr. </B>бoрахский мышиный лемур<B></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: te man nav skaidrs, vai ir <I>Buraha </I>vai <I>Boraha</I>, jo latīniski un angliski ir &#171;o&#187;, bet krieviski – ar &#171;u&#187;.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: labāk ar &#171;o&#187;.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>Burahas peļlemurs</I> (pēc konsultēšanās par konkrētā vietvārda atveidi).</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Kumbiras pundurgalago </I></B><B>jeb<I> Angolas pundurgalago</I></B></P> <P><B>lat.</B> <I>Galagoides kumbirensis</I></P> <P><B>a. </B>Angolan dwarf galago<B></B></P> <P><B>kr. </B>ангольский карликовый галаго<B></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir konkrēts reģions Kumbira.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: latīniski arī konkretizēts nosaukums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: labāk pieturēties pie latīniskā.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: tad jāņem ārā sinonīms <I>Angolas pundurgalago</I>, un attiecīgi arī paskaidrojuma tekstā var izņemt teikumu par sinonīmu.</P> <P><B>TK piekrīt un apstiprina terminu <I>Kumbiras pundurgalago</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Rīlanda saki</I></B></P> <P><B>lat.</B> <I>Pithecia rylandsi</I></P> <P><B>a. </B>Rylands’ bold-faced saki<B></B></P> <P><B>kr. </B>саки Риландcа<B></B></P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: konkrētā zinātnieka uzvārds angļu valodā ir <I>Rylands</I>, kas latviski sanāk &#171;Rīlandss&#187;.</P> <P><B>TK šim iebildumam piekrīt un apstiprina terminu <I>Rīlandsa saki</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Mitermeiera Tapojas saki</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Pithecia </I><EM>mittermeieri</EM><I></I></P> <P><B>a.</B> Mittermeier’s Tapajos Saki <B></B></P> <P><B>kr. </B>тапажосский саки Миттермейера<B></B></P> <P>A.&nbsp;Marnica: šeit tomēr būtu jālabo upes nosaukums, jo pēc izrunas portugāļu valodā šī upe ir Tapažosa. Latīniskais nosaukums ir pēc uzvārda. Ja ir iespēja parādīt ģeogrāfiju vai īpašību ārējā izskatā, tas vienmēr ir apsveicami, jo precizē. Kaut gan latīniskais nosaukums ir pēc uzvārda, man tomēr šajā gadījumā labāk patīk dubultais nosaukums kā angļu valodā. Krievu valodā nosaukums vēl nav oficiāli izveidots.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: kas ar uzvārdu, vai labāk nebūtu Meijers?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: latviski raksta visus veidus.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: uzvārda jautājums tomēr vēl būtu jāprecizē.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>Mitermeiera Tapažosas saki </I>(pēc konsultēšanās par vācu personvārdu atveidi).</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Izabelas saki</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Pithecia </I><EM>isabela</EM><I></I></P> <P><B>a.</B> Isabel’s Saki<B></B></P> <P><B>kr. </B>саки Изабеллы<B></B></P> <P>A.&nbsp;Vucāne: skaidrojumā ir Izabella ar diviem &#171;ll&#187;, bet nosaukumā – ar vienu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja latīniski ir ar vienu, tad lai paliek ar vienu.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>Izabelas saki</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Kazūzas saki</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Pithecia </I><EM>cazuzai</EM><I></I></P> <P><B>a.</B> Cazuza’s saki<B></B></P> <P><B>kr. </B>саки Казузы<B></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>Kazūzas saki</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Pisināti kailsejas saki</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Pithecia </I><EM>pissinattii</EM><I></I></P> <P><B>a.</B> Pissinatti’s bald-faced saki<B></B></P> <P><B>kr. </B>гололицый саки Писсинатти<B></B></P> <P>A.&nbsp;Marnica: te ir šaubas, kā pareizi būtu rakstīt latviešu valodā.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: ja itāliski ir divi &#171;tt&#187;, tad vajag īso &#171;a&#187;.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: latviski izklausās dīvaini. Vai nepietiek ar <I>kailsejas saki</I>? Varbūt kādu vārdu var aizstāt ar citu?</P> <P>A.&nbsp;Marnica: varam izņemt vārdu <I>kailsejas</I>, bet tas ir termins, kas tiek lietots oficiāli.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: vai paskaidrojumā minētā persona ar vārdu <I>Alicide</I> nav vīrietis un drīzāk Alsīds?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: to var pārbaudīt.</P> <P>A.&nbsp;Vucāne: spriežot pēc fotogrāfijām internetā, tas tiešām ir vīrietis.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad paskaidrojumā jāprecizē vārds.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>Pisinati kailsejas saki</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Gaoligana baltuzacu gibons</I></B><B> jeb <I>Gaoligona baltuzacu hūloks</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Bunopithecus </I><EM>tianxing</EM><EM></EM></P> <P><B>a.</B> Gaoligong hoolock gibbon, skywalker hoolock gibbon<B></B></P> <P><B>kr. </B>гаолигонский белобровый хулок, хулок-скайуокер<B></B></P> <P>A.&nbsp;Marnica: šeit doti sinonīmi, bet man gribas rakstīt tikai <I>hūloku</I>, jo tas ir ģints nosaukums, giboni ir dzimta.</P> <P><B>TK piekrīt un apstiprina tikai terminu <I>Gaoligona baltuzacu hūloks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Tapanuli orangutans</I></B></P> <P><B>lat<I>.</I></B><I> Pongo </I><I>tapanuliensis</I><EM></EM></P> <P><B>a.&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B>Tapanuli Orangutan<B></B></P> <P><B>kr. </B>тапанульский орангутан<B></B></P> <P>A.&nbsp;Marnica: Tapanuli atkal ir ģeogrāfiskais nosaukums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tātad orangutaniem ir vairākas sugas.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: bija divas orangutanu sugas, tagad ir trešā. Pie tam šī suga izrādās senāka.</P> <P><B>TK apstiprina terminu<I> Tapanuli orangutans</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ir vēl viens papildu termins, kas nav izsludināts darba kārtībā, tomēr es vēlētos, lai mēs to šodien apstiprinām.</P> <P>A.&nbsp;Marnica: pirms kāda laika sūtīju papildinājumu paleoantropoloģijas terminiem. Pirms dažiem gadiem atklāta jauna suga: <I>Homo naledi</I>. Pēc šīs sugas atklāšanas latviešu presē parādījās nosaukums <I>Zvaigžņu cilvēks</I>. Izskaidrojums tam ir alas nosaukumā: alu sistēmā <I>Rising Star </I>(Austošā zvaigzne) ir maza kamera<I> Dinaledi Chamber</I>, kurā atrasti šīs sugas pārstāvju kauli. Nosaukumu kamerai 2013. gadā deva zinātnieki, kad sāka pētniecības darbus šajā kamerā. Kādā vietējā valodā <I>naledi</I> nozīmē ‘zvaigzne’. Tāpēc arī parādījās <I>Zvaigžņu cilvēks</I>. Es apspriedos ar LU ĢZZF profesoru E.&nbsp;Lukševiču, un viņš man piekrita, ka šāds termins nav pieņemams. Ģeogrāfiskos nosaukumus vajag atstāt nelokāmus. Tāpēc es aicinu apstiprināt terminu <I>Naledi cilvēks. </I>Varu papildināt aprakstu ar jaunākiem datiem un jums atsūtīt.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>naledi</I> noteikti labāk atspoguļo būtību nekā <I>zvaigžņu cilvēks</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>Naledi cilvēks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc precizēšanas visu šo materiālu varēsim publiskot kā papildinājumu iepriekšējam lēmumam.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>3. Dažādi</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>3.1. Termina <I>libracy advocacy </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: parādījies jauns termins bibliotēkas jomā – <I>library advocacy. </I>Tie ir cilvēki vai interešu grupas, kas nodrošina bibliotēku un to cilvēku pārstāvību, interešu aizstāvēšanu, piemēram, resursu izdalīšanā u.&nbsp;c. Šajā jautājumā ir daudz viedokļu, jo termins <I>advocacy </I>šobrīd ir ļoti izplatīts. Ekstrēms, bet ne gluži pieņems ir A.&nbsp;Lauža ieteikums to saukt par <I>bibliotēku advocēšanu </I>jeb <I>bibliotēku advokāciju.</I></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kārtējo reizi esam ar to pašu problēmu. Sevi cienošas tulkojošās vārdnīcas vienam vārdam dod dažādus lietojumus. Angļiem tas ir īpaši raksturīgi – vārdu daudznozīmība atkarībā no jomas. Acīmredzot arī šeit ir tāds pats gadījums. Ja runā specifiski par bibliotēku sfēru, tad tas varētu būt <I>pārstāvis.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad drīzāk tā būtu <I>pārstāvniecība </I>vai <I>pārstāvēšana</I>, vai <I>aizstāvība</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: vārdā noteikti jāiekļauj process.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: <I>advocacy </I>reizēm ir nelūgti aizstāvji, tie var būt no malas.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: ja sabiedrība izsakās par kaut ko, tos, kas runā par vienu vai otru pusi, sauc par uzskatu aizstāvjiem. Tie ir tie, kas aizstāv bibliotēkas. Tas nenozīmē, ka nāk ar dūrēm virsū, bet aizstāv morāli. <I>Advocacy</I> vairāk ir tēlains izteikums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir līdzīgi kā dzīvnieku aizstāvis.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: domāju, ka der <I>aizstāvība. </I>Arī <I>aizstāvību</I> tulkojot atpakaļ, nevarētu rasties nekādas pretrunas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad varam rakstīt <I>bibliotēku aizstāvība</I>, pa vidu kvadrātiekavās ieliekot vārdu <I>[interešu].</I> Ja konteksti ir pārprotami, tad var iekļaut vārdu <I>intereses</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers un R.&nbsp;Karnīte atbalsta šo risinājumu. Arī pārējie TK locekļi neiebilst un <B>TK pagaidām apstiprina terminu</B><B> <I>bibliotēku [interešu] aizstāvība</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>3.2. Termina <I>topping </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Latviešu valodas aģentūra ir pārsūtījusi SIA &#171;Maxima Latvija&#187; jautājumu par jogurta piedevu, ko ražotājs nosaucis par <I>topingu.</I> Paskaidrojumā rakstīts, ka jogurta pagatavošanā ražotāji izmanto piedevu, kuras sastāvā ir augļi, ūdens, cukurs, glikozes sīrups, sausais pilnpiens, kakao, ciete, biezinātāji, aromatizētāji. Latviešu valodas aģentūra to nosaukusi par <I>pārklājumu</I>. </P> <P>R.&nbsp;Karnīte: tas ir papildinājums. Varbūt tas ir domāts jogurts, kam nāk klāt kaut kas papildus.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: teikšu kā vienmēr – vajag definīciju un tuvākās svešvalodas.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>piedeva</I> būtu vispiemērotākais. K.&nbsp;Timmermanis tam piekrīt.</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: pazīme ir pa virsu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad <I>virskārta</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: var darināt kaut ko jaunu – <I>uzkārta</I>.</P> <P><B>TK tomēr vienojas pagaidām ieteikt vārdu <I>virskārta</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: man vēl ir kas sakāms. Pirmkārt, LZA no ALLEA ir saņēmusi Eiropas rīcības kodeksa par pētniecības integritāti tulkojumu. Mēs šo tulkojumu izsūtījām locekļiem, un bija pretenzijas. Vispirms jau par vārdu <I>integrity – </I>vai tas tiešām ir <I>integritāte</I>? Tālavs Jundzis ierosināja to izskatīt TK.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ciktāl varam to labot? </P> <P>R.&nbsp;Karnīte: pēc satura labot nevaram, bet tā kā LZA ir pilnvērtīgs ALLEA biedrs, varam prasīt, lai angļu teksts atbilst latviešu valodai. Varam sūtīt ziņu, ka ir daudz pretenziju un gribam rediģēt.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man ir priekšlikums. Šādā gadījumā nebūtu efektīvi visai apjomīgo materiālu izsūtīt visiem TK locekļiem. Iesaku lūgt vienam no kompetentākajiem speciālistiem izrakstīt 15 vietas, tad izskatīt un pēc tam visiem apspriest.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mēs varam skatīt terminus.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: jāizņem termini no turienes ārā, lai varam lemt.</P> <P><B>TK vienojas izskatīt Eiropas rīcības kodeksa par pētniecības integritāti tulkojumu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: otrs jautājums – kas ar datubāzi?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: datubāze top, to intensīvi veido <I>Tilde</I>. Šobrīd notiek programmēšanas darbs.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vai nosaukums <I>AkadTerm </I>saglabāsies?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: diez vai, jo šī datubāze ir ar neskaidru juridisko pamatu un arī ar neskaidru servera nodrošinājumu.</P> <P>&nbsp;</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: trešais jautājums. Ir atvērts likums par jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrija grib iestrādāt normu par uzņēmējdarbības eņģeļiem.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mēs savulaik jau par to lēmumu pieņēmām un aizgājām anglomāniskā pavadā. Tomēr arī citās valodās tas nebija risināts labāk, tur bija pieņemti <I>providenciālie devēji</I>, kas nav nekas veiksmīgāks.</P> <P>A.&nbsp;Vucāne: pamatojoties uz informāciju <I>AkadTerm, </I>TK jau 2008.&nbsp;gadā ir pieņēmusi terminu <I>komerceņģeļi</I>.</P> <P><B>TK secina, ka šis jautājums jau ir izlemts, 2008.&nbsp;gada 27.&nbsp;maijā pieņemot lēmumu par terminu <I>komerceņģeļi.</I></B></P> <P>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti. Nākamā sēde 6.&nbsp;februārī, kad tiks skatīts jau 3.&nbsp;saraksts ar spēkratu terminiem.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;15.25.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=359</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=359</guid>
			<pubDate>Fri, 05 Jan 2018 02:17:00 +0200</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 5.&nbsp;decembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 9 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 5.&nbsp;decembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 9 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>Meteoroloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>&nbsp;</P> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojis J.&nbsp;G. Pommers.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā TK sēde bija 7.&nbsp;novembrī, kad apspriedām galvenokārt spēkratu terminus. Saistībā ar iepriekšējās sēdes protokolu J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers ir atsūtījis pāris precizējumu, kas jau ir iestrādāti tajā protokola variantā, kurš tika izsūtīts pārējiem TK locekļiem.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>2. Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc ilgāka pārtraukuma atgriežamies pie elektrokardioloģijas terminiem. Vispirms aicinu sākt ar iepriekšējā sēdē atliktajiem terminiem, pirmkārt, <I>ECG strip </I>un <I>frozen strip</I>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ECG strip</I></B><B></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ECG strip </I>ir EKG pieraksts, kas kādreiz tika analizēts kā šaura lente.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet <I>trace</I> arī ir <I>pieraksts</I>, tomēr katru te vajag nosaukt atšķirīgi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>trace </I>ir pēdas – pašrakstītāja līnija. </P> <P>L.&nbsp;Kauķe: iepriekš <I>waveform trace </I>apstiprinājām kā <I>viļņformas pieraksts</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: agrāk attēloja to, ko fiksēja aparāts. Tagad fiksē attēlā un tad izdrukā.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai <I>strip </I>nevaram saukt par <I>joslu</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>josla</I> ir vieta, kur pieraksta.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>strip</I> ir kā <I>lente</I> vai <I>strēmele</I> citos gadījumos.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>rakstjosla</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: piekrītu, jo tas parāda, ka šī josla ietver informāciju.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet kardiologi runās par <I>lentu</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad liekam EKG rakstjosla, tā der gan elektroniskajam, gan fiziskajam pierakstam. R.&nbsp;Karnīte šim ierosinājumam piekrīt.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: blakus tomēr jāliek arī <I>lente</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>lente</I> nevajag, jo pietiek ar joslu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet fiziskais nesējs ir <I>lente.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: varbūt varam iekavās pievienot kontekstu, norādot, ka <I>lente </I>ir fiziskais un <I>rakstjosla </I>– elektroniskais.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina divus terminus: <I>EKG lente </I>(fiziskajam pierakstam) un <I>EKG rakstjosla </I>(elektroniskajam pierakstam).</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>frozen strip</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>frozen </I>būtu <I>apturēts</I>, tātad <I>apturētais pieraksts</I>. <I>Frozen strip</I> attiecas tikai uz elektronisko pierakstu. Praksē tas notiek tā, ka skatās uz monitoru, kā slīd attēls, tad nospiežu pogu, un kardiologs var analizēt kā bildi, nevis kustību. Kas agrāk bija uz strēmeles, tagad ir aplūkojams kā fragments.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>apturēts fragments</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šādos gadījumos lieto <I>skats</I>, piemēram, <I>momentskats</I>. No terminoloģijas viedokļa vārds <I>apturēts </I>neder. Varbūt <I>stāvskats</I>?</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: kā sauca gabalu no filmas?</P> <P>Z.&nbsp;Broka: kadrs.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pie <I>kadra</I> arī prasās kaut kas klāt.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe:<B> </B><I>rakstjoslas kadrs.</I></P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>rakstjoslas kadrs.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>strip chart</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir <I>lentes diagramma</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit parādās pieraksts. Pēc analoģijas ar abiem iepriekšējiem šī būtu <I>rakstjoslas diagramma</I>, jo <I>lente</I> paliks tikai pie fiziskā nesēja.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>rakstjoslas diagramma.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ventricular sense response</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>sense </I>ir uztveršana. Bet vai te būs <I>kambaru ritms</I> vai <I>kambaru frekvence</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā <I>ritms </I>un<I> frekvence</I> ir viens un tas pats, bet te labāk būtu lietot <I>ventrikulārs</I> – <I>ventrikulārā sensora atbilde</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: te nav sensors, bet uztvertais ritms, tiek uztverti notikumi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad <I>uztvērumi – ventrikulāro uztvērumu atbildreakcija</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: reakcija jau ir atbilde.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: es uztveru un reaģēju atbilstoši uztvertajam. <I>Response </I>ir reakcija vai atbilde?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad ir kāda starpība?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: labāk <I>atbilde – ventrikulāro uztvērumu atbilde.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad nevar saprast, kas uz ko atbild. Šādā vārdu kārtībā tiek sajaukts objekts ar subjektu, jo reakcija ir uz uztvērumu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ventrikulārā uztvērumatbilde</I>, lai gan ar <I>atbildreakciju</I> būtu skaidrāk. Ierosinu: <I>ventrikulārā uztvērumu atbildreakcija</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet atkal nav skaidrs, kas uz ko reaģē.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>atbilde uz ventrikulāro uztvērumu.</I></P> <P><B>Pārējie TK locekļi šim ierosinājumam piekrīt un pagaidām apstiprina <I>atbilde uz ventrikulāro uztvērumu.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ramp-pacing</I></B></P> <P><B>TK pēc M.&nbsp;Baltiņa ierosinājuma pagaidām apstiprina terminu <I>maiņintervāla terapija/stimulācija</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>maturation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šim terminam nebija kārtīga paskaidrojuma.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: te domāta <I>pieņemšana</I> – kā organisms pieņem sirds stimulatoru, pievadus. Iepriekš tas arī tulkots kā <I>pieņemšana</I>. </P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina<I> pieņemšana</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>blanking period</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir absolūtais refraktārais periods. Refraktāro periodu sadala absolūtajā un relatīvajā. <I>Blanking </I>būs <I>absolūtais refraktārais periods</I> jeb <I>pilnas nejutības periods</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>nejutīguma </I>vai <I>nejutības</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>nejutības</I>. </P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>pilnas nejutības periods</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>post-ventricular atrial blanking </I></B><B>(<I>PVAB</I>)<I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>postventrikulāra priekškambaru pilna nejutība.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tas neparāda, ka tas notiek pēc kambaru ritma uztveršanas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc kaut kā, kas ir noticis ar kambariem, zināmu laiku arī priekškambariem ir nejutības periods.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pilnīgā nejutība un vājjutība. Vai tur nav tāda gradācija?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: fizioloģijā ir iegājies šādi. </P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai nevar iztikt bez <I>pilna </I>un atstāt tikai <I>nejutība</I>?<I></I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: var iztikt ar <I>postventrikulāra priekškambaru nejutība</I>, bet labāk <I>pilna nejutība</I>. Vēl var likt kvadrātiekavās.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>postventrikulāra priekškambaru [pilna] nejutība</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>post-ventricular ventricular blanking period </I></B><B>(<I>PVVB period</I>)</B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>postventrikulārs kambaru [pilnas] nejutības periods</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>post-ventricular ventricular refractory period </I></B><B>(<I>PVVR period</I>)</B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>postventrikulārs kambaru refraktārais periods</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>post-atrial ventricular blanking (PAVB)</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>postatriāla kambaru [pilna] nejutība.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>atrial post-atrial refractory period</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>postatriāls priekškambaru refraktārais periods</I>.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P>TK ir pabeigusi atlikto terminu izskatīšanu un pāriet pie jauno terminu apspriešanas.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>capture</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu</B> <B><I>tvērums.</I></B></P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>atrial capture </I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš aizrāda, ka atšķirībā no terminu tabulā piedāvātā varianta <I>priekškambara tvērums</I> šeit vajadzīgs daudzskaitlis. <B>Attiecīgi TK apstiprina terminu <I>priekškambaru tvērums</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ventricular capture</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>kambaru tvērums</I></B>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>capture threshold</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>tvēruma slieksnis</I></B>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>fibrillation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka papildus terminu tabulā dotajam variantam <I>mirdzēšana </I>papildus jāpievieno arī variants <I>fibrilācija. </I></P> <P><B>TK apstiprina divus terminus – <I>fibrilācija </I>un <I>mirdzēšana.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>flutter</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka arī šajā piemērā, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, papildus piedāvātajam variantam <I>plandīšanās </I>klāt jāliek termins <I>undulācija.</I></P> <P><B>TK apstiprina divus terminus – <I>undulācija </I>un <I>plandīšanās.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>exit block, sinoatrial block, sinus exit block</I></B></P> <P><B>TK apstiprina piedāvāto variantu <I>sinutriāla blokāde.</I></B><B><I></I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>sweep speed</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vēsturiski tas ir <I>pieraksta ātrums</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad tas nav <I>pieraksta pārvietošanās ātrums</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja tur ir ātrums, tad tas drīzāk ir <I>izvērsums</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pieraksta ātrums ir uz papīra, bet uz ekrāna tas būs kā izvērsums. <I>Pieraksta izvērsums</I> tiešām būtu pareizāk.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: vai tās tomēr nav divas dažādas lietas?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc skaidrojuma tas ir<I> izvērsums</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad<I> izvērsums</I> liek domāt par ātrumu? Pēc skaidrojuma sanāk, ka to mēra sekundēs. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ātrumu nemēra sekundēs. Ātrums ir ceļš pret laiku. Izvērsums netieši atspoguļo šo domu. Ātrums noved pie <I>izvērsuma</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: bet izvērsums ir rezultāts, šeit nav domāts rezultāts.</P> <P><B>TK vienojas tomēr apstiprināt terminu <I>pieraksta ātrums</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>velocity time integral </I></B><B>(<I>VTI</I>)</B></P> <P>Z.&nbsp;Broka: mani mulsina šķērssvītra sākotnēji piedāvātajā termina variantā <I>plūsmas ātruma/laika integrālis. </I>Kas ar to domāts? Jo krievu tulkojumā ir citādi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir attiecība.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: integrālis ir summa.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ātrums jau ietvers laiku, tur jābūt <I>plūsmas ātruma integrālis</I>, jo <I>laiks</I> ir lieks. </P> <P><B>Pārējie TK locekļi izteiktajiem iebildumiem piekrīt un apstiprina terminu <I>plūsmas ātruma integrālis</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>left ventricle outflow tract (LVOT) </I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>kreisā kambara izejas trakts</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>left ventricle outflow tract pre-ejection time (LVOT PET)</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā latviski dots tikai skaidrojums – laiks no Q zoba EKG līdz izsviedes laikam kreisā kambara izejas traktā. Tas tad būtu <I>kreisā kambara izejas trakta pirmsizsviedes laiks</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>kreisā kambara izejas trakta pirmsizsviedes laiks.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>pre-ejection period</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto terminu <I>pirmsizsviedes periods.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>overdrive pacing</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tabulā piedāvāti divi varianti – <I>paātrināta stimulācija</I> vai <I>paātrinoša stimulācija</I>. Pareizi būtu <I>paātrinoša stimulācija</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ierosinu <I>paātrinātājstimulācija</I>.</P> <P><B>TK šim priekšlikumam piekrīt un apstiprina <I>paātrinātājstimulācija</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>overdrive rate</I></B></P> <P><B>Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu <I>paātrinātājfrekvence.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>post mode switch overdrive pacing (PMOP)</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš ierosina variantu <I>paātrinātājstimulācija pēc režīma pārslēgšanas</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>paātrinātājstimulācija pēc režīma pārslēgšanas.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>pacemaker-mediated tachycardia (PMT)</I></B></P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>kardiostimulatora izraisīta tahikardija.</I></B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: L.&nbsp;Kauķi ir iesniegusi apspriešanai meteoroloģijas terminus. Daži no tiem jau ir labi zināmi, savukārt daži – jāprecizē. Izmantota arī 1976.&nbsp;gada Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>zone of disturbed weather</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit būtu jālemj, vai tā ir <I>mainīgu </I>vai <I>nepastāvīgu laikapstākļu zona.</I></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>mainīgs</I> būtu labāk un īsāk. <I>Mainīgs</I> ir viens vārds, un, ja gribam akcentēt citas pazīmes, tad var likt klāt <I>strauji mainīgs</I>. <I>Strauji nepastāvīgs</I> pat nevaram pateikt. </P> <P>R.&nbsp;Karnīte: es nepiekrītu un atbalstu <I>mainīgs</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit ir domātas atmosfēras frontes. Runa ir par zonu, kurā notiek mainības. Ir pastāvīgs, nepastāvīgs klimats, bet te ir runa par noteiktu atmosfēras zonu, kas var ienest mainīgumu arī stabilā klimatā. Šis termins neraksturo klimatu.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte:<I> disturbed</I> ir traucējošs.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>nepastāvīgais </I>un <I>pastāvīgais</I> ir vēsturiski iegājies, bet pēc sapratnes ir <I>mainīgs </I>un <I>nemainīgs</I>, turklāt var likt klāt apzīmējumus, piemēram, <I>strauji mainīgs.</I> Tomēr šajā jautājumā vēl vajadzētu konsultēties ar speciālistiem.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu</B>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>depression</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tas ir <I>zema spiediena</I> jeb <I>zemspiediena apgabals</I>. Man nav īsti skaidrs, kāpēc Hidrometeoroloģijas vārdnīcā ir <I>depresija</I>. <B><I></I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šoreiz labāk divos vārdos – <I>zema spiediena apgabals</I>.<B><I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš:<I> </I>visticamāk, <I>zema spiediena apgabals </I>un<I> depresija </I>tomēr jāliek kā sinonīmi.<B><I></I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man šajā sakarā tomēr ir kas iebilstams. Mēs tagad spriežam par jomu ar savu vēsturi. Vai esam pietiekami kompetenti, lai varētu lemt par šiem terminiem?<B><I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad atliekam, pirms tam vēl apskatot pēdējo terminu <I>black ice</I>.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu</B>.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>black ice</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tā ir <I>atkala</I> vai <I>apledojums</I>, nevis daudzviet lietotais <I>melnais ledus.<B></B></I></P> <P>Z.&nbsp;Broka: Toms Bricis saka, ka tomēr ir atšķirības.<B><I></I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vajag atlikt arī šo termini. Mums nepieciešami speciālisti un speciālistu grupa, kas iesniedz terminus, kā tas notika ar spēkratu terminiem.<B><I></I></B></P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu</B>.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4. Dažādi</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4.1. Jautājums no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā sēdē jau runājām par to, kā saukt šo krājumu. Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija mums šobrīd ir ieteikusi trīs variantus: <I>tiflokrājums, tifloloģijas krājums </I>vai <I>tiflonika.</I></P> <P>I.&nbsp;Kazāka: mūsu apakškomisijā domas dalījās, līdz galam par to tā arī nevienojāmies.<I></I></P> <P>I.<I>&nbsp;</I>Virbule: aizsūtījām savas versijas uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku, bet viņi mums vēl nav izteikuši savu ierosmi.<I></I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad pagaidām atliekam šo jautājumu, līdz būs saņemta atbilde no attiecīgās bibliotēkas.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu</B>.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4.2. RTU rektora vietnieka Igora Tipāna jautājumi.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pirmkārt, jautājums ir par to, vai ar vienu īpašības vārdu <I>starptautiskās</I> var apzīmēt gan <I>sadarbību, </I>gan <I>studijas, </I>runājot par jaunu departamentu. Es domāju, ka var.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: studijas gan nemēdz būt starptautiskas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jaunākais variants būtu <I>Starptautiskās sadarbības un ārvalstu studentu departaments</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas jau ir labāk.</P> <P><B>TK atbalsta piedāvāto variantu <I>Starptautiskās sadarbības un ārvalstu studentu departaments.</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: otrs jautājums ir par vārdu <I>ārvalstu/ārzemju students. </I>Piedāvāts to nomainīt ar <I>starptautisks students</I>.</P> <P><B>TK vienprātīgi noraida šādu ierosinājumu.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4.3. Ražošanas tehnoloģijas <I>hybrid additive marketing </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>additive </I>būtu kā <I>pievienojošā ražošanas tehnoloģija</I>. Tomēr šeit vajadzētu papētīt rūpīgāk.<B></B></P> <P><B>TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4.4. <I>Waste </I>atbilsme latviešu valodā (ierosinājums: <I>izšķērdiens</I>).<I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit domāts dažādu resursu šķērdēšanas rezultāts. Kaija Kurme to ierosinājusi saukt par <I>izšķērdienu, </I>tad būtu, piemēram, <I>pārtikas izšķērdiens</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā vienkārši ir izmestā pārtika. Izšķērdiens asociējas ar to, kad kaut ko uzšķērž.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: tie ir <I>atkritumi</I>. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet te nav domāti pārtikas atkritumi. Runa ir par neracionālo lietojumu. Varbūt <I>izšķiedums</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: problēma, protams, ir svarīga. Ja paskatās statistiku, rietumu pasaule izšķiež miljoniem tonnu pārtikas. Tas būtu nozīmīgi. No terminoloģiskā viedokļa <I>izšķērdiens</I> neder, labāk <I>izšķērde </I>vai <I>izšķiede</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>izniekojums</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: man ir pretestība pret lieku terminu būvēšanu, kas vēlāk pēc tam nemaz netiek lietoti. </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te nemaz īsti nav definīcijas, nav ekvivalentu citās valodās, tad nav arī termina, par ko spriest.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un aicina uz nākamo sēdi sanākt 2018.&nbsp;gada&nbsp;janvārī. <B></B></P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;16.00.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=358</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=358</guid>
			<pubDate>Thu, 07 Dec 2017 11:10:00 +0200</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 11.&nbsp;novembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 18 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;< [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 11.&nbsp;novembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 18 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>Darba kārtībā:</B></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas iesniegto terminu apspriešana.</LI> <LI>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos rakstveidā paziņojis A.&nbsp;Lauzis.</P> <P>Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka šajā sēdē paredzēta ļoti intensīva darba kārtība, akcentējot Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas iesniegto terminu apspriešanu.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: par iepriekšējās sēdes protokolu saņemti daži iebildumi no J.&nbsp;G.&nbsp;Pommera, kas jau iestrādāti protokolā. Ja citu iebildumu nav, aicinu protokolu apstiprināt un turpināt ar spēkratu terminu apspriešanu. </P> <P>TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu. </P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas iesniegto terminu apspriešana.</B></P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;</I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <I>jumta vadības panelis</I></B> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>overhead control panel</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B><B>v. </B>Dachbedieneinheit <I>f</I> </P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>потолочная панель управления, потолочная единица управления</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs U.&nbsp;Cerbulis ir atsūtījis komentāru par šo terminu un ierosinājis to saukt par <I>griestu vadības paneli. </I>Kas īsti šis panelis ir? </P> <P>K.&nbsp;Počs: tas ir panelis virs galvas.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: precīzāk panelis jumtā.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: automašīnām nav griestu. Skatoties pēc funkcijām, tas var būt <I>vadības jumta panelis.</I></P> <P>R.&nbsp;Karnīte: vienkārši <I>jumta panelis</I>. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā reizē lietojām terminu <I>vadības panelis</I>, šeit nebūtu pamats atkāpties.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: panelis ir celtniekiem, šeit tomēr prasās <I>vadības panelis</I>.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: <I>jumta vadības panelis</I>, protams, ir mazliet pārprotami, bet šajā gadījumā laikam bez tā neiztikt</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad ar <I>overhead</I> nav domāts tas, ka kaut kas ir virs galvas? Sanāk <I>augšējais vadības panelis</I>. Ja ar jumtiem vai griestiem var rasties pārpratumi, varbūt labāk lietot īpašības vārdu.</P> <P>K.&nbsp;Počs: tā mēs varam sajaukt paneļus, jo ir arī augšējais panelis.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vācu un krievu variantos<I> jumts</I> tiek piesaukts.</P> <P><B>TK nolemj apstiprināt sākotnēji ierosināto variantu <I>jumta vadības panelis</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;</I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B><I><B>augšējā konsole, augšējais panelis&nbsp;</B> </I> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>a. </B>overhead console</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>v. </B>Dachkonsole <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>верхняя консоль, верхняя панель </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vispirms gribu norādīt, ka ne vienmēr ir ievēroti divi terminrades pamatprincipi: īsums un nesinonimitāte. Šeit ļoti bieži ir salikti gari, nevajadzīgi sinonīmi, un ir daudz vietu, kur varēja iet uz īsāku terminu. Kāpēc šajā piemērā ir divi varianti? Pietiek ar vienu: <I>augšējā jumtkonsole</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: divi varianti parādās tajos gadījumos, kad mēs nevarējām apakškomisijā vienoties par vienu variantu. Pirmajā vietā ir tas, kurš būtu vairāk ieteicams. No tiem diviem vienu var ņemt nost. Ja paliek <I>augšējā konsole</I>, tad otru svītro nost.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>konsole </I>ir arhitektūrā. </P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>konsole</I> ir bijusi iepriekš un būs arī vēlāk. Mēs bez tās neiztiksim. Bet varam lemt:<I> konsole</I> vai <I>panelis</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: skaidrs, ka apakškomisijā domas var dalīties, bet, kad termini aizies tālākā lietošanā, neviens nezinās, ka domas dalījušās. Tad lietos to, kas ir piedāvāts.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet tieši to jau kolēģi lūdz – lai palīdzam vienu variantu nosvītrot. Man liekas, ka<I> konsole</I> nesajuks, to var lietot.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: citās svešvalodās ir <I>konsole</I>, lai tā paliek. <I>Jumtkonsole</I> neder?</P> <P>K.&nbsp;Počs: tā nav jumtā, bet gan augšā.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>augšējā konsole</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ilgstošs brīdinošs skaņas signāls</I></B></P> <P><B>a. </B>continuous warning tone</P> <P><B>v. </B>Dauerwarnton <I>m </I></P> <P><B>kr. </B>непрерывный тон предупреждения</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit ir tas piemērs, par ko K.&nbsp;Timmermanis jau runāja, ka termini ir nedaudz par garu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>ilgstoša brīdinājuma skaņa</I> vai <I>brīdinājuma signāls</I>. </P> <P>K.&nbsp;Počs: mums labāk derētu <I>skaņa – ilgstoša brīdinājuma skaņa</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vēl labāk būtu saīsināt līdz <I>ilgstoša brīdinātājskaņa</I>. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pieņem terminu <I>ilgstoša brīdinātājskaņa.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>DC/AC pārveidotājs</I></B></P> <P><B>a. </B>DC/AC converter</P> <P><B>v. </B>DC/AC-Wandler <I>m </I></P> <P><B>kr. </B>преобразователь DC/AC&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nedomāju, ka mums te ir īpaši daudz variantu.</P> <P>Z.&nbsp;Broka: šādus saīsinājumus lieto. Vienīgi man ir iebildumi par skaidrojumu, kurā <I>minēts augstvoltu tīkls</I>. </P> <P>K.&nbsp;Počs: sakarā ar hibrīdautomobiļiem parādījies spriegums, kas ir starp augstspriegumu un zemspriegumu. Literatūrā to sauc par <I>augstvoltu spriegumu</I>, vāciešiem ir <I>Hochvolt</I>. </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tā ir ļoti slikta tendence, tas ir tas pats kas ar mūsu lidotājiem, kas pēkšņi pārgājuši uz gaisa kuģiem, kam tagad ir uguņi, nevis gaismekļi. Šis spriegums ietilptu mazsprieguma kategorijā. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: aicinu šoreiz tik daudz neiedziļināties skaidrojumā, jo tam nepieciešama papildu informācija. Tagad pievēršamies pašam terminam.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai varam izvairīties no angļu akronīmiem latviešu valodā? </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šie saīsinājumi ir visās nozarēs.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: nevaram iztikt bez internacionālismiem, un šeit arī nav vajadzības iztikt, jo tas ir starptautiski lietojams apzīmējums, ko lieto visās valodās.</P> <P>Z.&nbsp;Broka: to lieto arī standartos.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: varu sniegt vēsturisku ieskatu šajā jautājumā. Pēc atmodas sākās visu akronīmu tulkošanu, kas notika arī ar TK svētību. Savukārt pēc iestāšanās ES tika pieņemta kopēja nostādne: ja akronīmus lieto vairums veco ES valstu, tos pieņem tiešā veidā. Kopš tā laika vairumā gadījumu mēs tā arī darām, un tam ir oficiāls pamats</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: Pasaules Banku mēs taču nesaīsinām kā WB, bet gan PB.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tādas īstas sistēmas nav, starptautiskām organizācijām nereti lietojam oriģinālos akronīmus. Mēs lietojam <I>NATO</I>, tāpat akronīmi netiek tulkoti lielākajai daļai sporta organizāciju.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kategoriski iebilstu pret šādu terminu lietošanu. Latviskais tulkojums pastāv, un tas ir daudzos tulkojumos. <I>Maiņstrāva </I>un <I>līdzstrāva</I> nav nekas jauns.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: šeit varētu citēt A.&nbsp;Veisbergu, kas ir teicis: ja ir divi tulkojumi un viens ir īsāks, tad aizies īsākais. Viss pastāv, bet <I>AC</I> un <I>DC</I> ir un tiek izmantots.</P> <P>KT: šeit varētu gribēt skaidrojumu.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: aicinu tomēr ievērot latviešu automehāniķu tiesības lasīt latviešu valodā. Ja nevar citādi, tad veidojam sinonīmus.</P> <P>K.&nbsp;Počs: automehāniķi šādus saīsinājumus atpazīst, turklāt viņiem nākas lasīt angliski, vāciski vai krieviski, jo miljoniem lappušu garos darbnīcu dokumentus nav iespējams iztulkot latviski. </P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kategoriski iebilstu pret šādu saīsinājumu atstāšanu un lūdzu to norādīt protokolā. R.&nbsp;Karnīte atbalsta L.&nbsp;Kauķes pozīciju.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: piedāvāju apstiprināt abus – <I>līdzstrāvas/maiņstrāvas pārveidotājs </I>un <I>DC/AC pārveidotājs</I>.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: tā ir ierasta prakse, esam jau tā darījuši.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi piekrīt un apstiprina divus variantus:</B> <B>1)</B>&nbsp;<B><I>līdzstrāvas/maiņstrāvas pārveidotājs</I></B><B>; 2) <I>DC/AC pārveidotājs.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>[atgāzu] oksidācijas katalizators</I></B><B> </B>(dīzeļmotoram)<B></B></P> <P><B>a.</B> diesel oxidation catalytic converter</P> <P><B>v.</B> Dieseloxidationskatalysator m </P> <P><B>kr.</B> дизельный катализатор окисления</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: variants ir slikts, bet diemžēl neko labāku ieteikt nevaru.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: manuprāt, tas ir pietiekoši skaidrs.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja būtu labāks variants, to būtu izvēlējušies. Vēl mums bija variants <I>dīzeļoksidācijas katalizators</I>. </P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: parasti <I>katalizators</I> ir materiāls.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>atgāzu</I> ir fakultatīvā daļa, ko var atmest. Vai nevajag klāt <I>dīzeļoksidācijas katalizators</I>?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: pārpratumi var būt tikai tad, ja jauc motorus.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad lai paliek tāpat. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>[atgāzu]</I> <I>oksidācijas katalizators</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </I><I><B>tumšināšana</B></I><I></I> <P><B>a. </B>dimming</P> <P><B>v. </B>Dimmung <I>f</I></P> <P><B>kr. </B>Затемнение</P> <P>A.&nbsp;Amoliņš: vai tur nav fonētiska problēma? Vajadzētu būt<I> tumsināšana</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: šādai darbībai noteikti labāk.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>tumsināšana.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>displejs</I></B></P> <P><B>a. </B>display</P> <P><B>v. </B>Display <I>m</I></P> <P><B>kr.</B> дисплей</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>displejs.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>aizslēgšana gaitā </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>drive-lock function</P> <P><B>v. </B>drive-lock-Funktion <I>f</I></P> <P><B>kr.</B> запирание при езде</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šajā piemērā mēs varam pasmieties par vāciešiem. </P> <P>J.&nbsp;Borzovs: <I>aizslēgšana gaitā </I>neder nekur, jo tur ir lokatīvs.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: to būs grūti iesaistīt teikumā.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: sportā ir <I>starts gaitā</I>.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: ierosinu <I>gaitaizslēgšana</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: vai tas vispār ir termins?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas pilnīgi noteikti ir termins. Tā ir funkcija, kas nav visiem automobiļiem.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja tam ir funkcija, ko veic, tad tas ir termins.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: lai nav pārprotams, var likt <I>[durvju] gaitaizslēgšana</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām pieņem terminu <I>durvju gaitaizslēgšana.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;ieejas spriegums </I></B><B><I></I></B></P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>a. </B>‌input voltage</P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>v. </B>Eingangsspannung <I>f</I></P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr.</B> входное напряжение</P> <P>Z.&nbsp;Broka: termins atbilst tam, kā lieto elektrotehnikā. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pieņem terminu <I>ieejas spriegums.</I></B></P> <P><B><I></I></B><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; vadības bloka apmācība</I></B><B><I></I></B></P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>a. </B>teach-in process</P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>v. </B>Einlernvorgang <I>m</I></P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr.</B> процесс обучения</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas ir <I>bloka treniņš</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tas ir līdzīgs <I>mašīnmācīšanai</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>vadības bloka mācīšana</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis:<I> -šana</I> ir process, bet te ir kaut kas tāds, ar ko nobeidz.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: kategoriski iebilstu pret <I>apmācību</I>. Datorikā ir <I>mašīnmācīšana</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja tas ir pabeigts process, tad <I>vadības bloka iemācīšana</I>. </P> <P>K.&nbsp;Počs: saņēmis komandu, vadības bloks veic ieprogrammēto.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: kāpēc ir pielikts klāt <I>vadības bloks</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>vadības bloks</I> ir precīzāk nekā mašīna. Vai paliekam pie <I>vadības bloka iemācīšanas</I>?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: iemācīt var zināšanas, nevis skolēnu iemāca. </P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja iemāca procesu, tad tas ir apmācības process. Mums ir bijuši dažādi varianti: <I>apmācīšanas process</I>, <I>ierīces apmācīšana</I>, <I>parametru iestatīšana</I>.</P> <P><B>TK nolemj pagaidām apstiprināt sākotnējo variantu <I>vadības bloka apmācība</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; novietošanas pozīcija </I></B><I>(spogulim)</I><B><I></I></B></P> <P>&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>a. </B>parking position</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>v. </B>Einparkstellung <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr.</B> положение для парковки</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: iesaku saīsināt <I>spoguļpozīcija</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs: paskaidrošu aso nepieciešamību pēc šā termina. Kravas automobiļa vadītājam ir viena poga, kuru nospiež, un tad labās puses spogulis pagriežas tā, lai var redzēt apmali.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>novietošanas pozīcija</I> atbilst iepriekš pieņemtajam terminam. </P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: faktiski šī pozīcija ir spoguļa pozīcija.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: <I>novietošanās pozīcija</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: bez vadītāja nekas nenotiks.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: pēc gadiem divdesmit J.&nbsp;Borzova ieteiktais termins derēs.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>automobiļa novietošanas spoguļa pozīcija</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: mikroterminam mēs gribam piešķirt nez kādu nozīmi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>spoguļa pozicionēšana.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai tas nebūs pārprotami? Jo tas nozīmē, ka es sēžu iekšā un griežu spoguli.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tad paliekam pie <I>novietošanas pozīcija</I>. <B>Vairākums pārējo TK locekļu piekrīt un pieņem terminu <I>novietošanas pozīcija.</I></B></P> <P><B><I></I></B><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>gaisa apstrādes elektroniskā vienība, gaisa apstrādes elektroniskā sistēma</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>electronic air-processing unit</P> <P><B>v. </B>Electronic Air-Processing Unit <I>n</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> электронная единица подготовки воздуха</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iesaku <I>sistēma</I>, nevis <I>vienība</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šis ir viens no tiem garajiem gadījums, ko jau iepriekš minēju. Savulaik V.&nbsp;Skujiņa ieteica lietot v<I>ienumu</I>, bet <I>vienums</I> nav iegājies.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs:<I> vienumu</I> ieteica terminam <I>item</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te varētu būt <I>modulis</I>,<I> bloks</I>, <I>ierīce</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad automobiļos lieto<I> vienības</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: noteikti lieto. Tika iznīdēti <I>mezgli</I> un sāka lietot <I>vienības</I>. Te ir apvienots vadības bloks un vēl daudz kas. </P> <P>Z.&nbsp;Broka: kāpēc ne <I>sistēma</I>? Vai <I>iekārta</I>?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: ja sastāv no dažādām daļām, tad tā var būt <I>konstrukcija</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs:<I> ierīce</I> būtu labi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: un vajadzētu mainīt vārdu secību.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>elektroniskā gaisa apstrādes ierīce</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>elektriskais vadības modulis, elektriskā vadības ierīce&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>electric controller unit</P> <P><B>v. </B>elektrische Steuereinheit <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> электрическая единица управления</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šis ir līdzīgs iepriekš skatītajam.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>elektriskā vadības ierīce</I>. Ja vēl saīsinātu, tad sanāk <I>vadierīce. </I><B>TK piekrīt šim ierosinājumam un apstiprina terminu <I>elektriska vadierīce</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; elektrohidrauliskais vadības modulis </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B><B>a. </B>electrohydraulic controller unit<B></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>elektrohydraulische Steuereinheit <I>f</I><B></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; kr</B><B>.</B> электрогидравлическая единица управления <B></B></P> <P><B>Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu <I>elektrohidrauliskā vadierīce.</I></B></P> <P><B><I></I></B><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>elektrostatiskā izlāde </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>electrostatic discharge (ESD)</P> <P><B>v. </B>elektrostatische Entladung <I>f </I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> электростатический разряд </P> <P>&nbsp;</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>elektrostatiskā izlāde.</I></B></P> <P><B><I>traucējumu filtrs</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>‌interference suppression filter</P> <P><B>v. </B>Entstörfilter <I>m </I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> фильтр подавления помех</P> <P><I>&nbsp;</I></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>traucējumu filtrs.</I></B></P> <P><B><I>skanējuma līdzsvarošana, feideris</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>fader</P> <P><B>v. </B>Fader <I>m</I></P> <P><B>r</B><B>.</B> <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=2457983_2_3&amp;s1=Fader-gesteuert">фейдер</A><U></U></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šeit nevar būt izskaņa <I>-šana.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>skanējuma līdzsvarotājs</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tad nelīdzsvaro tieši skaņu?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad <I>skaņas līdzsvarotājs</I>.</P> <P>A.&nbsp;Ciematnieks: tas izjauks sistēmu, jo<I> fader</I> atrodas priekšā un aizmugurē, bet <I>balancer</I> – sānos. Tad starp tiem zūd atšķirība.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tad varbūt atstāt <I>feideri</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>feideris </I>noteikti neder, bet neder arī <I>skaņas līdzsvarotājs</I>, jo tas ir virsklases jēdziens.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ja runā par centra pārvietošanu, tad tas ir centrētājs.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: varam izdalīt tos kā <I>skaņas šķērslīdzvsvarotāju</I> un <I>garenlīdzsvarotājs</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>skaņas garenlīdzsvarotājs</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>grīdas līmenis &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>vehicle level</P> <P><B>v. </B>Fahrzeugniveau <I>n</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> уровень транспортного средства</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas ir <I>spēkratu līmenis</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas nebūtu īsti labi, jo arī motocikls ir spēkrati, bet tam nav grīdas. Grīdas līmenis neattiecas uz visiem spēkratiem.</P> <P>K.&nbsp;Počs: man tomēr patīk.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir līmenis vai augstums?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas ir līmenis.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai angļu <I>vehicle </I>atbilst<I> spēkrati</I>?<I></I></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: angļiem ir juceklis. Ar <I>vehicle </I>un <I>car </I>apzīmē daudz ko. Mēs nodalām: <I>transportlīdzeklis</I> der visam, tostarp piekabēm. Kam pašiem savs motors, tie ir <I>spēkrati</I>. Tie savukārt dalās sīkāk, piemēram, <I>automobilis, motocikls</I>.<I></I></P> <P><B>TK vienojas apstiprināt terminu </B><B><I>spēkratu līmenis</I></B><B>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>grīdas līmenis gaitā</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>driving level</P> <P><B>v. </B>Fahrniveau <I>n</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> уровень езды</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: atbilstoši iepriekš apstiprinātajam sanāk <I>spēkratu gaitlīmenis</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>spēkratu gaitlīmenis</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>braukšanas parametru regulators, braukšanas regulēšanas sistēma</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>drive control</P> <P><B>v. </B>Fahrregelung <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> регулирование движения</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pietiek ar <I>braukšanas regulatoru</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs: šajā gadījumā tas ir vadības bloks.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: pēc definīcijas sanāk, ka tā ir vadības ierīce.</P> <P>K.&nbsp;Počs: tas ir braukšanas vadības bloks.</P> <P><B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>braukšanas vadības regulators.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>k</I></B><B><I>ontrolēts gaiss</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>unmetered air</P> <P><B>v. </B>Falschluft <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> неизмеренный воздух, <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1771406_2_3&amp;s1=Falschluft">побочный воздух</A></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Timmermanis: nav īsti saprotams, kas tas ir? Bet cita priekšlikuma man arī īsti nav, varbūt vienīgi <I>liekgaiss</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas ir nekontrolēti iekļūstošs gaiss.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; L.&nbsp;Kauķe: tad jau <I>nekontrolētas iekļuves gaiss</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Borzovs: faktiski tas ir nenomērīts gaiss.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; Z.&nbsp;Broka: vai nenomērāms gaiss.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Počs: drīzāk nemērīts gaiss. Gaiss, kas ir apgājis mērītāju.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: mērīšana nav vajadzīga. Gaiss, kas ienāk nekontrolēti.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Baldunčiks: dzīvē ir daudz situāciju, kad gaiss vai kas cits iekļūst nevēlamā veidā. Vai to visu sauksim par nekontrolējamu?</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; L.&nbsp;Kauķe: <I>liekais gaiss</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Timmermanis: <I>viltus gaiss</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Baldunčiks: ja skatāmies pēc krievu valodā, tad tur ir <I><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1771406_2_3&amp;s1=Falschluft">побочный воздух</A></I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Timmermanis: saliktenī <I>blakusgaiss</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Borzovs: tas nav nekāds blakus gaiss. Gaiss kaut kur ienāk, un daļa no šī gaisa pasprūk garām mērinstrumentiem.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; M.&nbsp;Baltiņš: tad paliekam pie <I>nemērītā gaisa</I>? <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>nemērīts gaiss.</I></B></P> <P><B><I></I></B><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>saliekamais rezerves ritenis&nbsp; </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>collapsible spare wheel</P> <P><B>v. </B>Faltrad <I>n</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> складное запасное колесо</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tas ir sakļaujams, nevis saliekams ritenis.</P> <P><B>TK piekrīt un apstiprina terminu <I>sakļaujamais rezerves ritenis</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>ligzda </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>socket</P> <P><B>v. </B>Fassung <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> гнездо, <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1119257_2_3&amp;s1=Fassung">патрон</A><U></U></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kad runa ir par spuldzītēm, tā ir ietvere.<U></U></P> <P><B>TK tam piekrīt un apstiprina terminu <I>ietvere</I></B><B>.</B></P> <P><B></B><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>pneimoatspere </I></B><B><I></I></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;<B>a.</B> air suspension bellows</P> <P><B>&nbsp; v. </B>Federbalg <I>m</I></P> <P><B>&nbsp; kr</B><B>.</B> <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1119281_2_3&amp;s1=Federbalg">пневматическая рессор</A>a, <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1119281_2_3">баллон</A> <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=1119281_2_3&amp;s1=Federbalg">пневматической рессоры</A><U></U></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: te mums bija arī variants <I>pneimospilvens</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; A.&nbsp;Amoliņš: <I>atspermais</I>s.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; L.&nbsp;Kauķe: <I>maiss</I> nepasaka pneimatisko principu.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Baldunčiks: ar maisu jābūt uzmanīgiem.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; A.&nbsp;Amoliņš: tad labāk atstāt <I>pneimoatspere</I>. </P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina sākotnējo variantu <I>pneimoatspere</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>neparedzēta iedarbināšana, netīša iedarbināšana </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>inadvertent activation</P> <P><B>v. </B>Fehlauslösung <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=448896_2_3&amp;s1=Fehlausl&amp;%23246;sung">ложное срабатывание</A>, непреднамеренная активация</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ierosinu <I>kļūma nostrāde</I>, un tas atbilstu nākamajam terminam (<I>kļūmes apstākļu dati/parametri</I>).</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>nostrāde </I>neder. Nostrādes var būt dažādas, ne tikai iedarbināšana.</P> <P>M.&nbsp;Baldunčiks: vai <I>nostrāde </I>nozīmē, ka iekārta ieslēdzas?</P> <P>Z.&nbsp;Broka: tas ir plašāks termins.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: vai <I>iedarbināšana</I> te ir domāta kā ieslēgšanās?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jāsaprot, vai tas nozīmē, ka pati sistēma iedarbojas. Jo tad tā būtu <I>kļūma iedarbināšanās</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: varam salikt saliktenī – <I>kļūmiedarbināšanās</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: bet vai gribēsim tik garu salikteni?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: lai paliek <I>kļūma ieslēgšanās</I>. <B>Lielākā daļa TK locekļu piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>kļūma ieslēgšanās</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>kļūmes apstākļu dati, kļūmes apstākļu parametri</I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>fault freeze frame data</P> <P><B>v. </B>Fehlerumgebungsdaten <I>pl</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B> сопровождающие данные ошибки</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Timmermanis: <I>kļūmes raksturlielumi</I>.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; A.&nbsp;Ciematnieks: tie ir dati.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Počs: tad <I>raksturdati</I>. </P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp; TK apstiprina terminu <I>kļūmes raksturdati</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>termoaizsargapvalks </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>fire protection sleeve ‌&nbsp; </P> <P><B>v. </B>Feuerschutzhülle <I>f</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=2415213_2_3&amp;s1=Fernbereichsradar"> рукав противопожарной защиты</A><U></U></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp; TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>termoaizsargapvalks</I>.</B></P> <P><B><I>iedarbināšanas liesmierīce</I></B><B><I></I></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>a. </B>flame starting system ‌&nbsp; </P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>v. </B>Flammanlage <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr</B><B>.</B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=2415213_2_3&amp;s1=Fernbereichsradar"> факельный подогреватель</A><U></U></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B>L.&nbsp;Kauķe: <I>liesmiedarbināšanas ierīce</I>. Tas nozīmē, ka liesma atvieglo iedarbināšanu.<U></U></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; K.&nbsp;Počs: tad sanāk, ka liesma iedarbina.<U></U></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ierīce ir tā, kas to liesmu dod.</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; J.&nbsp;Baldunčiks: citās valodās arī ir liesma.</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp; TK pagaidām apstiprina terminu <I>iedarbināšanas liesmierīce</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B><I>[transportlīdzekļu] parka pārvaldības sistēma </I></B><B><I></I></B></P> <P><B>a. </B>fleet management system ‌&nbsp; </P> <P><B>v. </B>Flottenmanagementsystem <I>n</I></P> <P><B>kr</B><B>.</B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=2415213_2_3&amp;s1=Fernbereichsradar"> система управления автопарком</A></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>autoparka pārvaldīšanas sistēma</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas var būt arī traktorparkam, tāpēc<I> autoparks </I>nebūtu labi.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>transportparka pārvaldības sistēma</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina <I>transportparka pārvaldības sistēma</I>.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>3. </B><B>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: laika trūkuma dēļ atliekam šo terminu skatīšanu uz nākamo sēdi.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>4. </B><B>Dažādi.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: L.&nbsp;Kauķe ir iesūtījusi terminu sarakstu par meteoroloģiju. Viens no būtiskākajiem terminiem ir <I>melnais ledus</I>, kas tā pati atkala vien ir. Tos tad mēs skatītu kādā no nākamajām sēdēm. Tagad aicinu pāriet pie dažādiem jautājumiem.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>4.1. Termina <I>bollard </I>atbilsme latviešu valodā</B>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ar <I>bollard </I>apzīmē stabiņu, kuru ievieto ceļa segumā, lai kavētu automašīnu braukšanu un pasargātus no auto uzbrukumiem, nevis lai regulētu satiksmi. Ar šo stabiņu bloķē auto piekļuvi ēkām, lai postošais efekts būtu mazāks.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: es jau ierosināju <I>aizsargbalsts</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vēl ir bijuši varianti <I>barjerstabs, šķēršļstabs</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: no kura viedokļa aplūkojam? Vai no tā, ko aizsargā, vai no šķēršļu pārvarētāja puses?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mēs to veidojam kā fortifikāciju. Vai tas vienmēr ir stabs? Pie ASV vēstniecības savulaik bija masīvi kluči, kur var iestādīt puķi, bet ar to pašu funkciju.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>atdurstabs</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe:<I> aizsargstabs</I> vai <I>barjerstabs</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ar kolēģiem VVC spriedām, vai tas būs <I>stabs </I>vai <I>stabiņš</I>. </P> <P>L.&nbsp;Kauķe: no deminutīviem tomēr izvairās.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: anatomijā ir gan <I>āmuriņš</I>, gan <I>laktiņa</I>. </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kāda ir attieksme pret <I>stabu</I>? Mums elektrotehnikā tagad ir <I>balsti</I>. </P> <P>R.&nbsp;Karnīte: galvenais koncentrēties uz aizsardzību, nevis balstu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja funkcija ir aizsargāt, tad labāk <I>aizsargatduris, aizsargstabs</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: saskatu lielu līdzību ar ceļa stabu.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: ja aplūkojam attēlus, tad redzams, ka tie ir dažādi, bet visi ir stabveidīgi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>barjerstabs</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: <I>barjerai </I>ir aizliedzošā nozīme.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>barjerstabs.</I></B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B>4.2. Jautājums no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Latvijas Neredzīgo bibliotēka vēlas noskaidrot, kā būtu pareizāk nosaukt krājuma daļu, kurā ir apkopota informācija par neredzīgiem zinātniekiem, mūziķiem, rakstniekiem, māksliniekiem u.c. tematiem, kas saistīti ar neredzīgu cilvēku dzīvi. K.&nbsp;Timmermanis ir ieteicis <I>Neredzīgo zinātne un māksla</I>.</P> <P><B>TK vienojas šo jautājumu nodot Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijai.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B>4.3. Bakalaura studiju programmas studenta apzīmējums.<I></I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vēlos atgādināt, ka termins <I>bakalaurants</I><B> </B>jau sen ir apstiprināts Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā.</P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B>4.4. Par termina <I>multimedia </I>atbilsmi latviešu valodā<I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: kā jau visiem zināms, mēs regulāri tiekamies ar Nacionālās enciklopēdijas darba grupu. Pēdējā tikšanās reizē bija jautājums par terminu <I>multimedia</I>. Šķirklī tas parādās kā <I>multivide</I>, un zem tās ir dažādas fotogrāfijas, videomateriāli u.&nbsp;tml. Vai tā var saukt šādu lauku?<B><I></I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā to arī sauc, tas ir apstiprināts termins.<B><I></I></B></P> <P>Z.&nbsp;Broka: turklāt iekļauts arī <I>AkadTerm</I>.</P> <P>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.</P> <P>Uz nākamo sēdi TK vienojas sanākt 28. novembrī.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;16.10.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P> <P>&nbsp;</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=357</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=357</guid>
			<pubDate>Thu, 26 Oct 2017 01:15:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 26.&nbsp;septembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 17 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp; [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 26.&nbsp;septembrī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 17 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P>Darba kārtībā:</P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas iesniegto terminu apspriešana.</LI> <LI>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>LZA TK vēstures tapšanas gaita: apakškomisiju iesaiste.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojusi L.&nbsp;Kauķe.</P> <P>Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš informē, ka tiek atsākta TK darba sezona, un vēlas noskaidrot, vai TK locekļi ir apmierināti ar sēdes sākumu plkst.&nbsp;14.00 vai labāk dotu priekšroku sēdes sākumam plkst.&nbsp;14.30. TK locekļi vienbalsīgi atbalsta ierasto sēdes sākumu plkst.&nbsp;14.00.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā sēde bija 13.&nbsp;jūnijā, kad pabeidzām magnētiskās rezonanses terminu izskatīšanu, apspriedām elektrokardioloģijas terminus, pārrunājām SIA &#171;LMT&#187; prezidenta J.&nbsp;Bindes iesniegumu un problemātiskos Nacionālās enciklopēdijas terminus. Lūgšu E.&nbsp;Caunam paskaidrot, kā noritējusi termina <I>router </I>atbilsmju apspriešana Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijā.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: vispirms mēs veicām aptauju termini.lza.lv vietnē. Piedāvātie atbilžu varianti bija <I>maršrutētājs</I>, kas ir oficiālais termins, <I>rūteris</I>, J.&nbsp;Bindes ieteiktais <I>plūsmotājs</I> un <I>straumētājs</I>. Aptaujas rezultātus apspriedīsim nākamajā apakškomisijas sēdē, tomēr uzreiz varu pateikt, ka J.&nbsp;Bindes kunga priekšlikums guvis ļoti mazu atbalstu. Mēs izvērtēsim esošos variantus un arī citas piedāvātās alternatīvas un tad pieņemsim lēmumu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: par iepriekšējās sēdes protokolu nekādus iebildumus neesam saņēmuši. Vai varam protokolu apstiprināt? </P> <P>TK locekļi neiebilst un apstiprina 13.&nbsp;jūnija sēdes protokolu.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas iesniegto terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vasarā no J.&nbsp;G.&nbsp;Pommera saņēmām 28&nbsp;terminu sarakstu ar definīcijām, skaidrojumiem un terminu ekvivalentiem angļu, vācu un krievu valodā. Šodien izskatīsim šo sarakstu ar terminiem, kas saistīti ar modernajām automobiļu tehnoloģijām.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>ātruma ierobežošanas palīgsistēma</I></B></P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; a. </B>speed limit assist</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Geschwindigkeitslimit-Assistent <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>ассистент ограничений скорости </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man ir dažas piezīmes. Viena piezīme attieksies arī uz citiem piemēram. Domāju, ka pietiktu tikai ar <I>sistēmu</I>. Ja dalītu sīkāk palīgsistēmā un pamatsistēmā, tad tas derētu, bet šeit es liktu vienkārši <I>ātruma ierobežošanas sistēma</I> vai <I>ātruma ierobežotājsistēma</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas nav tik vienkārši, jo citās valodās vispār nav <I>sistēmas</I>, bet ir <I>asistents</I>, kas sāk ieviesties arī latviešu valodā. Mēs spriedām, vai mums tiešām vajag <I>asistentu</I>. Nolēmām, ka <I>asistenta</I> vietā, lietosim vārdu <I>palīgsistēma</I>, un tas šajā sarakstā ir lietots vairākkārt. Vispirms varam izlemt, vai vajag <I>asistentu</I> vai <I>palīgsistēmu</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Bet 3.&nbsp;gadījumā (<I>automātiska apgaismojuma ieslēgšana</I>) un arī 4.&nbsp;gadījumā (<I>neredzamo zonu pārraugs</I>) svešvalodās forma ir tāda pati ar <I>assist</I>, bet tur nav <I>palīgsistēmas</I>. Kāpēc tā?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja varam izvairīties gan no <I>asistenta</I>, gan <I>palīgsistēmas</I>, tad to arī darām. Šajos gadījumos likās, ka varam izvairīties, jo mums nepatīk ne viens, ne otrs piemērs.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ja paliekam pie <I>palīgsistēmas</I>, tā var darīt. Pārējie piemēri tāpat atklāj jēgu. Par<I> sistēmu </I>to nevar saukt, jo tā nav sistēma, kas ar to nodarbojas, tas ir palīgs.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: vai bija variants <I>palīgs</I>?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: bija, bet <I>palīgs</I> ir tikpat pārprotams kā <I>asistents</I>. </P> <P>E.&nbsp;Cauna: tālāk sarakstā, piemēram, ir <I>stāvvietā ievietošanas palīgsistēma</I>. Man ir šaubas par <I>palīgsistēmas </I>lietojumu ikdienā, ātrākā valodā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: neredzu problēmas ar konsekventu <I>palīgsistēmas</I> lietošanu. Veidot tādu terminu kā <I>asistētājsistēma</I> būtu nejēdzīgi. <I>Palīgsistēma </I>ir atbilstošs risinājums, ja saprotam to kā ērtības autovadītājam, ko nodrošina, nejaucoties klasiskajā risinājumā. Ja varam palikt pie <I>palīgsistēmas</I>, tad vienojamies, ka atsevišķos gadījumos, kur tas būs jēgpilni, varam no šī vārda vispār atteikties, bet citur lietot kā <I>palīgsistēma</I>. Tas ir labs modelis, lai ietu tālāk.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tas arī bija mūsu apakškomisijas ieteikums.</P> <P><B>TK apstiprina terminus <I>palīgsistēma</I> un <I>ātruma ierobežošanas palīgsistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>braukšanas uzsākšanas [atvieglošanas] palīgsistēma</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a.</B> start-off assist</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Anfahrassistent <I>m</I><B></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>ассистент трогания, <A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=2469799_2_3&amp;s1=(automatischer)%20Anfahrassistent">противооткатная система</A></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: kvadrātiekavas nav nepieciešamas. <B>TK piekrīt un apstiprina terminu <I>braukšanas uzsākšanas palīgsistēma.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>automātiska apgaismojuma ieslēgšana</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>headlamp assist, headlight assist</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Fahrlicht-Assistent <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>ассистент освещения</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te man ir divas pārdomas. Pirmkārt,<I> ieslēgšana </I>ir darbība, bet te ir ierīču kopa. Te nav ieslēgšana, bet gan sistēma. Otrkārt, vai te ir <I>apgaismojuma</I> vai <I>apgaismes</I> ieslēgšana. <I>Apgaismojums </I>ir fizikāls lielums, ko mēra luksos. Labāk būtu <I>automātiska apgaismes ieslēgšanas sistēma</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>automātisks apgaismes ieslēdzējs</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja <I>ieslēdzējs</I>, tad liekas, ka tas ir cilvēks.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>automātisks</I> norāda, ka tas nav cilvēks.</P> <P>K.&nbsp;Počs: <I>automātiskā apgaismes palīgsistēma</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>apgaismojums </I>tikai vienā nozīmē ir fizikāls lielums, ko mēra. Bet ir arī <I>darba apgaismojums, infrasarkanais apgaismojums, nepietiekošs apgaismojums </I>– te tas ir apgaismes nozīmē. <I>Apgaismojums</I> ir arī kā rezultāts, tā ir sena nozīme, ko iesaku saglabāt.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: par bāzi ir jāņem standarts. Arī krievu valodā ļoti strikti nodala <I>освещение</I> no <I>освещенность</I>. Tas, ka tā ir dažās vārdnīcās, norāda tikai uz šo vārdnīcu sastādītāju nekompetenci.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: tad jau dzīvoklī ir <I>elektriskā apgaisme</I>. Valoda nav tik mehāniska, abas nozīmes pastāv jau izsenis.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja ņemam vārdu vienu pašu, konsekvence ir lielāka. Vārdkopas terminā konsekvence ir mazāka.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: es piekrītu K.&nbsp;Timmermanim. Būtu ļoti loģiski pāriet uz <I>apgaismi</I>. <I>Apgaismes spuldzes</I> taču jau lieto.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: vārdam <I>apgaisme</I> ir trīs nozīmes: 1) tas ir atbilsme procesa vārdam <I>apgaismošana</I>; 2) <I>apgaismība</I> – kā vēsturiskais termins; 3) apgaismošana un apgaismojums. Tā būtu nopietna valodas revīzija un riskants solis no valodas prakses viedokļa. <I>Apgaismojums</I> tiek lietots stabili divās nozīmēs, tas tā vienmēr ir bijis.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tātad šī ir palīgsistēma, kas ieslēdz tuvās gaismas un gabarītus, ja krītas apkārtējais apgaismojums. Kā jūs saucat sistēmu, kas ļauj apgaismot ceļu, redzēt sevi citiem?</P> <P>K.&nbsp;Počs: ārējā apgaismojuma sistēma.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas nozīmē, ka katrai apakškomisijai ir sava bagāža. Citos dokumentos ir ārējais apgaismojums. Aicinu būt konservatīvākiem pret grozīšanu. Pārliecīga vēlme sistēmu sakārtot noved pie lielākas nesakārtotības.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: no vienas puses, tā ir apgaisme, kas aptver visu kompleksu, no otras, apgaismojums uz konkrēto vietu. Jāatzīst, ka šis tomēr nebūtu tas trakākais gadījums.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: varbūt šeit der vārds <I>ieslēdzis</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: tas arī izslēdz, ne tikai ieslēdz.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>apgaismojuma automātslēdzis.</I></P> <P>K.&nbsp;Počs: <I>slēdzis </I>ir kaut kas vienkāršs, te ir sarežģīta sistēma.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tātad tā ir palīgsistēma.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai ir vajadzīgs vārds <I>automātiska</I>? Varbūt der vienkārši <I>apgaismojuma palīgsistēma</I>?</P> <P>K.&nbsp;Počs: gribas tomēr atstāt <I>automātisko</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vai tādā gadījumā nav jāmaina secība? <I>Apgaismojuma automātiska palīgsistēma</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>automātisks</I> attiecas uz abiem. <I>Apgaismojuma palīgsistēma</I> ir termins, kuru precizējam, tāpēc vārds, kas precizē, stāv pirms precizējamā vārda.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>automātiska apgaismojuma palīgsistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>neredzamo zonu pārraugs</I></B></P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; a. </B>blind spot assist</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Totwinkel-Assistent <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>ассистент невидимой зоны </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā <I>pārraugs</I> ir ļoti labs risinājums. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>neredzamo zonu pārrraugs.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>joslas saglabāšanas palīgsistēma</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>lane keeping assist </P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Spurhalte-Assistent <I>m</I></P> <P><STRONG>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </STRONG><STRONG>kr. </STRONG>ассистент удержания полосы движения</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>joslas saglabāšanas palīgsistēma.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>[ārkārtas] bremzēšanas palīgsistēma, BAS</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a.</B> system of the assistant to brakes</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Brems-Assistent-System <I>n</I><B></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>система ассистента тормозов</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: šeit mēs pielikām arī saīsinājumu BAS, jo tas ir pazīstams starptautiski. <B>TK tam piekrīt un vienprātīgi apstiprina terminu <I>[ārkārtas] bremzēšanas palīgsistēma, BAS.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stāvvietā ievietošanas palīgsistēma</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>parking guidance </P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Parkführung <I>f</I></P> <P><STRONG>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </STRONG><STRONG>kr. </STRONG>управление парковкой</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pret šo gan gribu iebilstu, jo skan slikti. Mans piedāvājums: <I>parkošanas vadsistēma</I>. Nesaprotu, kāpēc tā tiek nīsts vārds <I>parkošana</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: atgādināšu vēsturi. Par <I>parkošanos </I>un <I>parkingu</I> jau esam runājuši. Toreiz tos noraidīja kā nelatviskus terminus, bet mums jau nekas netraucē lemt par jaunu.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte, J.&nbsp;Baldunčiks un I.&nbsp;Pūtele iebilst pret <I>parkošanu.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad drīzāk <I>automašīnas novietošanas palīgsistēma</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>novietošanas palīgsistēma</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>novietošanas palīgsistēma</I></B><I>.</I></P> <P><EM></EM>&nbsp;</P> <P><B><I>starmeša funkcija </I></B>vai<B><I> starmeša punktfunkcija</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>spotlight function</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Spotlight-Funktion <I>f</I> <I></I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>функция [сигнализации] прожектора</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pietiek ar pirmo variantu.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: te mēs nevarējām vienoties, bija divi varianti.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>punktfunkcija</I> nekādu skaidrību neienesīs.<B> Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>starmešu funkcija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stopstarta funkcija</I></B></P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; a.</B> ECO start/stop function</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>ECO Start-Stopp-Funktion<I> f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>экологическая функция трогания/остановки</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: jau sen tāds termins ir bijis.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: drīzāk<I> startstopfunkcija</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: ar <I>startstopu</I> mums ir deviņi termini.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: iesaku tomēr vadīties pēc tā, kā ir citās valodās, un arī likt <I>startstopu</I>, nevis s<I>topstartu.</I></P> <P>K.&nbsp;Počs: piekrītu, ja jau mums ir citi termini ar <I>startstopu</I>.</P> <P><B>TK locekļi apstiprina terminu <I>startstopfunkcija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>maiņpārnesuma stūres iekārta</I></B></P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; a.</B> direct-steer system </P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Direktlenkung <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>прямое рулевое управление</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: mūsu termins neatbilst terminiem citās valodās.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai tad mēs tulkojam no citām valodām vai mēģinām radīt terminu, kas atbilst jēgai?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja termins atspoguļo jēdzienu pareizi, tad tas atbilst. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>maiņpārnesuma stūres iekārta</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>glāžturis</I></B> vai <B><I>glāžu turētājs</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a.</B> cup holder</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Becherhalter <I>m</I>, Getränkehalter <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>держатель стаканов, держатель напитков</P> <P><B>TK atbalsta pirmo variantu un apstiprina terminu <I>glāžturis</I>.</B></P> <P><B><I>apsildāmais glāžturis</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a.</B> temperature-controlled cup holder</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Becherhalter <I>m</I> temperiert </P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>терморегулируемый держатель стаканов</P> <P>K.&nbsp;Počs: šeit gan jānorāda, ka tas ir ne tikai apsildāms, bet arī dzesējošs.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: siltumregulējošs.</P> <P>E.&nbsp;Cauna:<I> termoregulējams glāžturis</I>. <B>Pārējie tam piekrīt, un TK apstiprina terminu <I>termoregulējams glāžturis.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>aparatūras panelis</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>instrument board, [control] panel, instrument cluster</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Kombiinstrument <I>n</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>приборный щиток</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas nav <I>vadības panelis</I>?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: daļēji ir, bet mums to pieņemts saukt par <I>aparatūru</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja tas ir pareizi, tad lai tā paliek.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: mūsu nozarē ir <I>kontrolpanelis</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: automobiļiem tas bija vecos laikus un varbūt tagad vēl ir traktoriem. Kontrole ir tikai viena no funkcijām.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: lidmašīnās ir <I>vadības panelis</I>. Mums elektrostacijās arī ir <I>vadības</I> <I>panelis</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: iesaku atstāt ierosināto, jo tas ir drošāk.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: piekrītu. Ja iegājies, tad noteikti atstājam.<B> Pārējie TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu <I>aparatūras panelis.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>daudzfunkciju displejs </I></B>vai <B><I>daudzfunkcionāls displejs</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>multifunction display</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Multifunktionsdisplay <I>n</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>многофункциональный дисплей</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man patīk pirmais variants. M.&nbsp;Baltiņš tam piekrīt.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: te ir jāizlemj, vai izvēlamies <I>multi</I>, <I>daudz </I>vai <I>vairāk</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: atbalstu <I>multi</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ierosinu balsot.</P> <P>TK locekļi balso, 12 atbalsta <I>daudz</I>, savukārt viens – A.&nbsp;Lauzis – atbalsta <I>multi.</I></P> <P><B>TK dod priekšroku īsākajai formai un apstiprina terminu <I>daudzfunkciju displejs</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>gaismas diožu (LED) lukturis</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>LED headlamp</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>LED -Scheinwerfer <I>m</I></P> <P><STRONG>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </STRONG><STRONG>kr. </STRONG>светодиодная фара</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ierosinu apstiprināt divus sinonīmus – <I>gaismas diožu lukturis</I> un <I>LED lukturis</I>. J.&nbsp;Baldunčiks šo priekšlikumu atbalsta. Arī pārējie tam piekrīt, un <B>TK apstiprina divus terminus: <I>gaismas diožu lukturis </I>un <I>LED lukturis</I></B><I>.</I></P> <P><EM></EM>&nbsp;</P> <P><B><I>daudzfunkciju gaismas diožu (LED) lukturis</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>LED high performance headlamp</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>LED High Performance-Scheinwerfer <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>светодиодная фара с высокими показателями</P> <P>Atbilstoši iepriekšējam piemēram <B>TK apstiprina divus terminus: <I>daudzfunkciju gaismas diožu lukturis </I>un <I>daudzfunkciju LED lukturis.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG><I></I>&nbsp;</P> <P><B><I>borttīkls, elektroinstalācija </I></B>vai<B><I> iekštīkls</I></B></P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; a. </B>on-board electrical system</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Bordnetz <I>n</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>бортовая электрическая система</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: te katrs termins nozīmē kaut ko citu. Es atstātu <I>borttīkls</I>, vienīgi varbūt <I>elektrība</I> kaut kur jāpiesaista.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja vadāmies pēc vācu parauga, tur nav elektrības – <I>Bordnetz</I>.</P> <P>K.&nbsp;Počs: uz borta automobilim ir divi tīkli – borttīkls, ko esam pieraduši saprast un saskatīt, un otrs – datu apmaiņas tīkls, kas ir šodienas automobiļiem. Otrais ir sarežģīts un ar datu pārneses līmeņiem. Tādējādi ir vēlme nodalīt abus tīklus.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai latviskajā terminā atsakāmies no vārda <I>elektro</I> un sekojam vācu sistēmai? Domāju, ka uzreiz varam atmest <I>iekštīklu</I>.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: turklāt <I>iekštīkls </I>mums <I>AkadTerm </I>ir kā atbilsme <I>intranet.</I></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja aprobežojamies tikai ar tīklu, tad der <I>borttīkls</I>. Ja vajag nodalīt elektriskos no informatīvajiem, tad jāpasaka, ka runa ir par elektrību. Tad ir vai nu <I>elektroinstalācija</I> vai <I>elektrotīkls</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna kāpēc ne <I>elektrosistēma</I>? Varētu būt <I>borta elektrosistēma</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai <I>borta elektrotīkls</I>.</P> <P>Z.&nbsp;Broka: <I>sistēma</I> ir vispārinātāka. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu <I>borta elektrosistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>augsta aizsardzība</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>high protection</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Hochschutz <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>высокая степень защиты</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šis termins jāskata kopā ar nākamo, kas ir <I>augstākā aizsardzība </I>(<I>highest protection</I>).</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk būtu <I>augstā aizsardzība</I>, var veidot arī salikteni <I>augstaizsardzība</I>.<I></I></P> <P>E.&nbsp;Cauna: <I>augsta aizsardzība</I> un <I>ļoti augsta aizsardzība</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>ļoti augsta aizsardzība</I> nav nemaz slikti. Arī J.&nbsp;Baldunčiks atbalsta šo variantu.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas ir izplūdis apzīmējums. Labāk tomēr <I>augstaizsardzība </I>un <I>augstākā aizsardzība</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: bet tas sistēmiski atšķiras. Liekas, ka runa būtu par dažādām lietām.</P> <P>E.&nbsp;C: labāk tomēr pirmo atstāt divos vārdos, kā piedāvāts. <B>Lielākā daļa pārējo TK locekļu tam piekrīt un apstiprina terminu <I>augsta aizsardzība.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>augstākā aizsardzība</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>highest protection </P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Höchstschutz <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>наивысшая защита</P> <P>Atbilstoši diskusijām, apspriežot iepriekšējo terminu, <B>TK apstiprina terminu <I>ļoti augsta aizsardzība.</I></B></P> <P><B><I>braucēju drošības karkass</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>passenger safety cell</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Sicherheitsfahrgastzelle <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>каркас безопасности пассажиров</P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>braucēju drošības karkass.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>adaptīvais drošības spilvens</I></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp; <B>a. </B>adaptive airbag</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp; <B>v</B><B>. </B>adaptiver Airbag m</P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp; <B>kr</B><B>. </B>адаптивная подушка безопасности </P> <P>E.&nbsp;Cauna: vai šeit ir pamatoti lietot noteikto galotni?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: noteikti nav.</P> <P><B>Attiecīgi TK apstiprina terminu <I>adaptīvs drošības spilvens</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>galvas/krūškurvja sānu drošības spilvens</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>head/thorax side airbag</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Kopf-Brustkorbs-Sidebag <I>m</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>подушка безопасности головы и грудной клетки</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>galvas un krūškurvja sānu drošības spilvens</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: slīpsvītra nav vajadzīga.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: labāk <I>sāniskais</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu <I>galvas un krūškurvja sāniskais drošības spilvens</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>drošā riepa </I></B>vai<B><I> avārijdrošā riepa</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>run-flat tire </P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Reifen <I>m</I> mit Notlaufeigenschaften <I></I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>безопасная шина</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: labāk tikai <I>drošā riepa</I>.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: es atkal atbalstu variantu <I>avārijdrošā riepa</I>. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: es arī tam piekrītu, jo <I>droša riepa</I> ir vienkārši droša riepa. <B>Arī lielākā daļa TK locekļu atbalsta šo variantu un pieņem terminu <I>avārijdrošā riepa</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>automātiskā sajūga sistēma</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </B><B>a.</B> automatic clutch system</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Automatisches Kupplungs-System <I>n</I><B></B></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>aвтоматическая система муфты сцепления</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: labāk <I>sajūgsistēma</I> vienā vārda.</P> <P>K.&nbsp;Počs: ja vienā vārdā, tad šķitīs, ka tā ir sistēma kaut kādai savienošanai. Bet šis ir iegājies kā atsevišķs jēdziens, kas kombinējot var zaudēt jēgu.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: kāda galotne – noteiktā vai nenoteiktā?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: pamatforma ir nenoteiktā galotne.</P> <P><B>TK pieņem terminu <I>automātiska sajūga sistēma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>caurspīdīgs bīdjumts</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>panoramic sliding sunroof </P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Panorama-Schiebedach <I>n</I></P> <P><STRONG>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </STRONG><STRONG>kr. </STRONG>панорамная сдвижная крыша</P> <P><B>TK pieņem terminu <I>caurspīdīgs bīdjumts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>paceļams caurspīdīgs bīdjumts</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>panoramic tilting/sliding sunroof</P> <P><B>&nbsp; &nbsp;&nbsp; v. </B>Panorama-Schiebe-Hebedach <I>n</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>панорамная сдвижная- подъемная крыша</P> <P><B>TK pieņem terminu <I>paceļams caurspīdīgs bīdjumts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>caurspīdīgs plāksnīšu bīdjumts</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>panoramic louvered sliding sunroof</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Panorama-Lamellenschiebedach <I>n</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B>панорамная сдвижная пластинчатая крыша</P> <P><B>TK pieņem terminu <I>caurspīdīgs plāksnīšu bīdjumts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>piesitienjutīgā pārslēgšana</I></B></P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; a. </B>touchshift</P> <P><B>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; v. </B>Tippschaltung <I>f</I></P> <P>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <B>kr. </B><A href="http://www.multitran.ru/c/m.exe?t=661891_2_3&amp;s1=Tippschaltung">толчковое включение</A></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: nepieciešama nenoteiktā galotne.</P> <P>E.&nbsp;Cauna: mums <I>touch</I> ir pieskāriens, un <I>touch-sensitive </I>ir <I>skārienjutīgs</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: te ir vajadzīgs uzsitiens, nevis pieskāriens, jo ar pieskārienu nepietiek.</P> <P><B>TK pieņem terminu <I>piesitienjutīgā pārslēgšana.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>3. </B><B>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: elektrokardioloģijas terminu apspriešanu šodien atliekam, jo arī L.&nbsp;Kauķe nav ieradusies.</P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>4. LZA TK vēstures tapšanas gaita: apakškomisiju iesaiste.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: esam izsūtījuši norādījumus par TK vēstures sagatavošanu. Ceru, ka varēsim darboties tālāk. Jāatrisina arī lietas ar arhīvu. Līdz 60.&nbsp;gadam TK materiāli ir LZA arhīvā, nākamie 10&nbsp;gadi atrodas pie LU Latviešu valodas institūta, bet materiāli, sākot no 70.&nbsp;gadiem, atrodas 7.&nbsp;stāvā.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man ir jautājumi materiāla sakarā. Toreiz bija doma, ka tas būs biezs atmiņu krājums papīra formā. Šeit sanāk, ka mēs kaut kādus materiālus sametīsim kaudzē un iedosim. Pirmkārt, kas to apkopos? Otrkārt, kur tas glabāsies? Treškārt, kam tas vajadzīgs?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mēs nevaram formalizēt atmiņas, bet katrai apakškomisijai ir pieturas punkti, par kuriem varam savākt ziņas. Ne gluži visas apakškomisijas ir atrodamas protokolos. Par apakškomisiju darbību ziņu īpaši nav. 80.&nbsp;gadu protokolos apakškomisiju darbs nav īpaši dokumentēts. Tāpēc mēs apkoposim informāciju.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja taisām tādu krājumu, tad paplašinātā veidā, un pēc tam to izdodam. Pēc šiem norādījumiem sagatavot materiālu prasīs ļoti nopietnu laiku. Ja kāds cilvēks apkopos materiālu un gatavos, tad tas ir cits.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nav pārliecības, ka varēsim iegūt informāciju par visām apakškomisijām. Daudzas izbeigušās pirms 20-30 gadiem. Varbūt varēs tikai pateikt cilvēkus, kas tur darbojušies. Daudzos biļetenos pat nav norādīti cilvēki. Noteikti būs asimetrija. Par citām atkal varēsim uzrakstīt vairāk. Tas būs izdevums, kuru nodrukāsim, tas būs pieejams un sakārtots. Atbilstoši atsaucībai varēsim veidot arī redkolēģiju.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>5. Dažādi.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vēl gribu atgādināt, ka akadēmijā 2.&nbsp;oktobrī ir konference sakarā ar V.&nbsp;Skujiņas piemiņu. Tā sāksies plkst.&nbsp;10.00 un ilgs līdz 15.30. Institūta zālē būs arī piemiņas pasākums.</P> <P>Savukārt rīt tiekamies ar Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski, lai apspriestu problemātiskos enciklopēdijas terminus. Dažas lietas jau esam pārrunājuši, cerams, ka turpmāk sadarbība būs veiksmīgāka.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: pie manis griezās ar dažiem terminiem, kas it kā jau ir zināmi.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tie, kam ir uzticētas zinātnes nozares, arī lielā mērā nosaka, kādi termini tiks lietoti.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: mums iepriekš bija jautājumi par uzvārdu, vārdu atveidi. Man arī nav saprotams, vai tiešām problēmas ir kursivēt tādus terminus kā<I> film noir</I> vai <I>commedia dell’arte</I>.</P> <P>Kad mēs varētu gaidīt nākamo sarakstu ar spēkratu terminiem?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: saraksts Nr.&nbsp;2 ir izsūtīts visiem apakškomisijas locekļiem. Pēc 2-3 nedēļām tas varētu būt gatavs.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: man ir paziņojums saistībā ar izglītības terminiem. Zane Oliņa, kas darbojas Valsts izglītības satura centrā, mani informēja, ka vajag diskutēt par <I>vispārīgo izglītību</I>. Šo terminu viņi pat dokumentos bija ielikuši divās vietās. Tāpat pamazām tiek nolikts arhīvā vārds <I>kompetence</I>, jo jau ir <I>lietpratība</I>. Pedagoģijas terminu vārdnīcā ir abi vārdi un paskaidrots, kas ar ko atšķiras. <I>Kompetenču </I>vietā būs <I>prasmes</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: būtu labi, ja mēs tajā iesaistītos kā komisija. Tad tas būtu komisijas lēmums. Un tad mēs to varētu publiskot <I>Latvijas Vēstnesī</I>, lai pēc tam nav iespējas brīvi manevrēt. Šodien plānotie sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un nākamā TK sēde paredzēta apmēram pēc mēneša.</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;16.10.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=356</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=356</guid>
			<pubDate>Thu, 13 Jul 2017 01:07:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 13.&nbsp;jūnijā&nbsp;plkst.&nbsp;14.30 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 14 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 13.&nbsp;jūnijā&nbsp;plkst.&nbsp;14.30 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 14 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Neizlemtie magnētiskās rezonanses izmeklēšanas termini.</LI> <LI>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</LI> <LI>SIA &#171;LMT&#187; prezidenta J.&nbsp;Bindes iesniegums.</LI> <LI>Nacionālās enciklopēdijas problemātiskie termini.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš informē, ka saņēmis no I.&nbsp;Pūteles aicinājumu piedalīties LU Latviešu valodas institūta rīkotajā konferencē &#171;Terminoloģija, valodas kultūra un prakse&#187;, kas veltīta Valentīnas Skujiņas piemiņai. Visi interesenti tiek aicināti pieteikties konferencei līdz 10.&nbsp;jūlijam.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: par iepriekšējā sēdē skatītajiem magnētiskās rezonanses izmeklēšanas terminiem saņemti precizējumi no <I>Dr.&nbsp;habil. chem.</I> Raimonda Valtera. Viņš ir norādījis, ka termina <I>spin-lattice relaxation </I>gadījumā latviešu valodā labāk būtu lietot <I>spinu-režģa relaksācija</I>, savukārt <I>spin-spin relaxation </I>gadījumā labāk rakstīt <I>spina-spinu relaksācija. </I>Tie ir vērā ņemami iebildumi ar precīzu pamatojumu. Arī prof. Platkājis pret šīm korekcijām neiebilst.</P> <P><I></I>&nbsp;</P> <P><B>2. Neizlemtie magnētiskās rezonanses izmeklēšanas termini.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iepriekšējā reizē nepieņēmām lēmumu par terminu <I>spatial peak SAR. </I>Prof. Platkājis vērš uzmanību uz to, ka šo terminu latviešu valodā izteikt varētu būt visai grūti un piedāvā variantu <I>telpiskās vides specifiskās absorbcijas normas (koeficienta) maksimālā vērtība, </I>kas, manuprāt, vairāk ir definīcija, nevis termins.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: mēs, enerģētiķi, lietojam terminu <I>īpatpretestība</I>, tad arī šeit <I>īpatnējo absorbciju </I>varētu lietot saliktenī kā <I>īpatabsorbcija</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vārds <I>īpatnējais</I> ir iegājies. Drīzāk <I>īpatnējās absorbcijas normas maksimums.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tā tiešām ir <I>norma</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņs: tā nav <I>norma</I>. Ar <I>rate </I>vispār ir smaga situācija, jo tas ne vienmēr būtu jāatveido. Piemēram, demogrāfijā, <I>mortality rate</I> vienkārši ir <I>mirstība</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>īpatnējās absorbcijas ātrums</I>. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad kopā būtu <I>telpiskās vides īpatnējās absorbcijas ātrums</I>, bet tas joprojām sanāk ļoti gari.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai<I> īpatnējais</I> neattiecas uz ātrumu?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: nē, uz absorbciju. Bet kur tad paliek <I>peak</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nav skaidrs, uz ko <I>peak</I> attiecas, varbūt te domāts <I>telpiskais maksimums</I>.</P> <P><B>TK pagaidām vienojas atlikt šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><B></B>&nbsp;</P> <P><B>3. </B><B>Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šo terminu sarakstu ir iesniegusi L.&nbsp;Kauķe. Elektrokardioloģijas terminiem ir sena vēsture, tomēr nav tādas īstas vienošanās, kā daudzas lietas saukt. Skaidrības nav, sākot jau ar pamatterminiem, un praksē ir dažādi risinājumi.</P> <P><B><I>heart rate</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir <I>sirdsdarbības ātrums</I> vai <I>sirdsdarbības frekvence. Ātrums </I>varētu būt maldinošs.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tehniski precīzāk ir <I>frekvence</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: te ir sirdsdarbība, te varētu būt arī ātrums. Vai tas nav tas pats kas pulsa frekvence?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: sirdsdarbības ātrums nav pulsa frekvence.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: literatūrā ir <I>sirdsdarbības ātrums</I>, bet ir arī <I>frekvence</I>.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: tā ir viena tipa mērvienība laika vienībā.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: ja frekvence lielāka, kāpums straujāks. Tad tur varētu būt ātrums.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: iesaku apstiprināt abus – <I>sirdsdarbības ātrumu</I> un <I>sirdsdarbības frekvenci</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai darbību vajag? Varbūt var teikt vienkārši <I>sirds ātrums</I> un <I>sirds frekvence</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>sirdsdarbība</I> jau sen ir lietots kā termins.</P> <P><B>TK pagaidām vienojas apstiprināt abus terminus – <I>sirdsdarbības ātrums</I> un <I>sirdsdarbības frekvence</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>heart rythm</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>sirds ritms</I>. Te arī varētu būt <I>sirdsdarbības ritms</I>, lai būtu konsekvence, bet nav tādas tradīcijas.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>sirds ritms.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>high rate</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: diez vai to varam uzskatīt par terminu, tāpēc ņemam ārā.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>heart rate variability</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu <I>sirds ritma variabilitāte</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>cardiac output</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>sirds izsviede. </I>Savulaik fiziologiem bija termins <I>sistoles tilpums</I> – ar domu, cik lielu asins kvantumu sirds izgrūž.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tas ir tas pats kas <I>izsviedes tilpums</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tas izklausās savādi, jo parasti šādā vārdu savienojumā iekšā ir objekts, nevis subjekts. <I>Sirds izsviedums</I> būtu mazāk savādi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: es gan šo negribētu mainīt, jo tas ir iegājies. <I></I></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>sirds izsviede </I>izklausās šausmīgi.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: jā, tā iznāk <I>sirds izsviešana</I>, bet, ja iegājies, tad lai paliek.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un vienojas apstiprināt terminu <I>sirds izsviede.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>stroke volume (SV), stroke output</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme <I>izsviedes tilpums.</I> Šeit vēl ierosinu pierakstīt <I>sistoles tilpums</I> un pie angliskajiem variantiem – <I>systolic volume. </I><B>Pārējie TK locekļi šim ierosinājumam piekrīt un angļu terminiem <I>stroke volume (SV), stroke output </I>un <I>systolic volume</I> pagaidām apstiprina atbilsmes <I>izsviedes tilpums</I> un <I>sistoles tilpums</I>.</B></P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>ejection fraction</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: šajā piemērā arī <I>ejection </I>ir <I>izsviede</I>, tāpat kā <I>output </I>un <I>stroke</I>. Kopā sanāk <I>izsviedes frakcija.</I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai <I>frakcija</I> tiešām lieto šādā nozīmē?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jā, tas ir iegājies kā daļas nozīme.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tad ir jārespektē, kā lietots, bet, ja lietots dažādi, tad gan jāizšķiras.</P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>izsviedes frakcija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>atrium </I></B><B>un <I>atrial</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šis it kā ir vienkāršs termins, te atbilsme ir <I>priekškambaris</I>.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: esmu dzirdējis, ka saka arī<I> ātrijs</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ātrijs </I>lieto profesionālajā žargonā.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai <I>atrial </I>būs<I> priekškambara</I> un vai tiešām nevajag svešvārdu <I>atriāl</I>s?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: praksē lieto gan <I>priekškambara</I>, gan arī <I>ātriju</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>ātriju </I>gan neesmu atradusi, ir <I>atriāls</I>. Piemēram, SSK-10 klasifikācijā ir gan priekškambaru mirdzēšana, gan sinuatriāla blokāde, tur nav konsekvences. Vai apstiprinām divus variantus – <I>priekškambara</I> un<I> atriāls</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: parasti tomēr būs <I>priekškambaru</I>, nevis <I>priekškambara</I>.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminus <I>priekškambaris </I>un attiecīgi <I>priekškambaru </I>un <I>atriāls.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>chamber</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tabulā šobrīd norādīts variants <I>dobums. </I>Ja ir <I>kambaris, </I>tad tas jūk ar ko citu, tāpēc šeit vajag citu nosaukumu. Vēl bija varianti <I>nodalījums </I>vai <I>kamera</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>dobums </I>ir labs risinājums.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>dobums</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>ECG strip</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>EKG fragments, </I>bet var teikt arī <I>lente.</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: ja nepārtraukta, tad jā, bet tas ir atsevišķs fragments, ko izņem ārā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tā ir strēmele, vienas saraušanās pieraksts, kas nevar būt fragments. Viens cikls – EKG cikls, posms. Izlasot definīciju, secinu, ka lente tā tomēr nav.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: cikls nozīmē, ka tas ir pabeigts.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas arī ir pabeigts. Tā ir viena sirds saraušanās cikla aktivitāte. </P> <P>J&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja ar ciklu saistīts, tad tas ir <I>ciklenis</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: būtu vērtīgi noskaidrot, kā to sauc paši speciālisti. <B>TK tam piekrīt un pagaidām atliek šā termina, kā arī nākamā termina <I>frozen strip</I> izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>waveform </I></B><B>un<I> complex waveform</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: terminu tabulā piedāvāts variants <I>kompleksā viļņa forma. AkadTerm </I>ir termins <I>viļņa forma</I>, tikai citā jomā. Vai nebūtu labāk <I>viļņforma</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: jā, tā varētu. Bet, vai<I> viļņforma</I> ir <I>kompleksa </I>vai labāk <I>salikta</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: te ir runa par vairākiem viļņiem, kā tie kārtojas. Tad labāk <I>salikta</I>.</P> <P><B>TK apstiprina terminus <I>viļņforma </I>un <I>saliktā viļņforma</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>waveform trace</I></B></P> <P>Ņemot vērā iepriekš apstiprinātos terminus, <B>TK pagaidām pieņem terminu <I>viļņformas pieraksts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>strip chart</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: man liekas, tas ir klasiskais EKG pieraksts.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: nevis pieraksts, bet tas, ko pieraksts atspoguļo.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai <I>strip chart</I> nav <I>lentes diagramma,</I> kas ir arī citur?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tā ir forma, latviski mēs to nesauksim par diagrammu. Diagramma ir abstrahēta, bet šeit tas ir pamatelements.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: spriežot pēc atrastās definīcijas, tas ir <I>tiešais pieraksts</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad ar ko tas atšķiras no<I> trace</I>?</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>trace</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>pieraksts</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Ventricular Safety Pacing (VSP)</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir <I>kambaru profilaktiskā stimulācija</I>, reizēm saukta arī par <I>drošības stimulāciju</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai tas ir metodes nosaukums?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir veids, kā var darbināt kardiostimulatorus.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>kambaru profilaktiskā stimulācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>Ventricular Sense Response (VSR)</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir reakcija uz uztverto kambaru ritmu. Lai saprastu, uzmanīgi jāskatās definīcija. Varbūt tā varētu būt <I>uztvertā kambara ritma reakcija</I>? Jo ne jau ritms ir tas, kas uz kaut ko reaģē. Lai to saprastu, būtu jākonsultējas ar kardiologu.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>slew rate</I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: elektronikā ir šāda definīcija: &#171;<I>slew rate is defined as the change of voltage per unit of time. Expressed in SI units, the unit of measurement is volts/second&#187;.</I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: te jau arī ir elektronika.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad tas varētu būt <I>sprieguma kāpuma ātrums</I>.</P> <P>Z.&nbsp;Broka: tas var būt <I>maiņas ātrums</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu<I> sprieguma maiņas ātrums.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>cardiac resynchronization thereapy (CRT)</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu <I>sirds resinhronizācijas terapija</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>QRS complex</I></B></P> <P><B>TK apstiprina terminu <I>QRS komplekss</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>burst pacing</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme <I>sērijveida stimulācija</I>. Ja tiek doti vairāki impulsi, tad tā arī būs <I>sērijveida</I>.<B><I></I></B></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja tā ir sērija ar noteiktām beigām un sākumu.<B><I></I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: arī <I>burst photo</I>, manuprāt, ir <I>sērijveida foto</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>sērijveida stimulācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>ramp therapy</I></B></P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>premature ventricular contraction (PVC)</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu <I>priekšlaicīga kambaru saraušanās.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>rate drop response</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā dots variants <I>reakcija uz ritma palēnināšanos</I>, bet šeit nav ritms, tā drīzāk ir reakcija uz frekvences/ātruma samazināšanos.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tas var būt <I>samazinājums</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: labāk process.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vēl var teikt <I>kritums</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai tad uz pieaugumu nereaģē?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā nē.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>reakcija uz frekvences kritumu</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>arrhythmia intervention</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā ierosinātā atbilsme ir <I>iejaukšanās aritmijas gadījumā. </I>Varbūt labāk <I>aritmijas dēļ?</I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: drīzāk <I>iejaukšanās sakarā ar aritmiju</I>. Tas neuzsver cēloni, bet gan iemeslus.<I></I></P> <P>L. Kauķe: bet tā noteikti ir <I>iejaukšanās</I> un<I> intervence</I> neder, vai ne?<I></I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: man pat <I>intervence</I> patiktu labāk, jo <I>iejaukšanās</I> saistās ar ķirurģisku iejaukšanos.<I></I></P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: <I>intervence </I>latviešu valodā ir agresīva.<I></I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vispār vērojama vairīšanās no <I>iejaukšanās</I>. Reizēm pat lieto vārdu <I>ārstēšana</I>, lai izvairītos no <I>iejaukšanās</I>.<I></I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: es tomēr ierosinu atstāt <I>iejaukšanos</I>.<I></I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: bet medicīnā lieto <I>intervenci</I>.<I></I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: sākumā iesaku likt <I>aritmiāla</I>.<I></I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: drīzāk <I>aritmiju koriģējoša</I>.<I></I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tad sanāk <I>aritmiju koriģējoša iejaukšanās</I>.<I></I></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad <I>iejaukšanās</I> der. Arī pārējie <B>TK locekļi piekrīt šim variantam un pagaidām apstiprina terminu <I>aritmiju koriģējoša iejaukšanās</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>maturation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta<I> pieņemšana</I>, bet, manuprāt,<I> maturity</I> ir drīzāk <I>nobriešana</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: tā ir kā implanta stimulācijas pievade, pieņemšana organismā.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>chronotropic incompetence</I></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: te ir piedāvāts variants <I>hronotropā mazspēja</I>, bet labāk būtu <I>hronotropiskā</I>.<B><I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tā nav mazspēja, tā drīzāk ir nepareiza atbilde <I>– inappropriate response</I>.<B><I></I></B></P> <P>D.&nbsp;Šostaka: <I>neadekvāta atbilde</I>.<B><I></I></B></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>neatbilstība</I>.<B><I></I></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tas ir pārāk vispārīgi, <I>neadekvātums</I> varētu būt labāk.<B><I></I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ierosinu palikt pie varianta <I>hronotropiska neatbilstība</I>. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>hronotropiska neatbilstība.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>blanking period</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā dota atbilsme <I>nejutīguma periods</I>. Definīcijā ir norāde uz divu veidu reflektivitātes periodiem, bet fizioloģiski neredzu starpību. Viens ir absolūtās reflektivitātes periods, kad nekāds stimuls nevar šūnu ierosināt, tas ir <I>blanking period</I>. Un otrs ir relatīvās reflektivitātes periods, kad normāls stimuls nevar šūnu ierosināt, bet stiprāks var.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>refrektārais periods</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc definīcijas sanāktu <I>absolūtais refrektārais periods</I>, bet to vēl vajadzētu papētīt sīkāk. <B>TK nolemj pagaidām atlikt šā termina, kā arī attiecīgi pārējo saistīto terminu (<I>post-ventricular atrial blanking (PVAB), post-ventricular ventricular blanking period (PVVB period), post-ventricular atrial refractory period (PVARP), post-ventricular ventricular refractory period (PVVR period), post-atrial ventricular blanking (PAVB) un atrial post-atrial refractory period</I>) izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>safety window</I></B></P> <P><B>TK vienprātīgi pieņem terminu <I>drošības intervāls</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>bradycardia pacing</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: pēc iepriekšējā parauga sanāk <I>bradikardiju koriģējoša stimulācija</I>. Terminu tabulā piedāvātais <I>bradikardijas novēršanas stimulācija </I>ir pārāk spēcīgs apzīmējums. <B>Pārējie TK locekļi piekrīt un pagaidām pieņem terminu <I>bradikardiju koriģējoša stimulācija</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>4. SIA &#171;LMT&#187; prezidenta J.&nbsp;Bindes iesniegums.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: &#171;LMT&#187; prezidenta J.&nbsp;Bindes vēstuli, kurā terminam <I>router </I>ieteikta atbilsme <I>plūsmotājs, </I>ņemot vērā, ka apstiprinātais termins <I>maršrutētājs </I>neesot guvis atsaucību sabiedrībā, I.&nbsp;I.&nbsp;Ilziņa lūdza deleģēt Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai.</P> <P>I.&nbsp;I.&nbsp;Ilziņa: pirmkārt, šis ierosinātais variants ir nepareizs un, otrkārt, jau aizņemts.</P> <P><B>TK nolemj turpmāku šā jautājuma izskatīšanu deleģēt attiecīgajai apakškomisijai.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>5. Nacionālās enciklopēdijas problemātiskie termini.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nesen sazinājāmies ar Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski, tikāmies un aprunājāmies. No enciklopēdijas mums atsūtīja vienu grupu ar terminiem, dīvainākos no tiem atmetām, bet par dažiem ir vērts runāt. Viens no šķirkļiem ir &#171;cilvēkcentrēta datorika&#187;, tajā ir divi problemātiski termini: <I>sharing economy</I> un <I>multitasking</I>.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: tā kā šis šķirklis ir manā pārziņā, es varētu noskaidrot kontekstu. <B>TK tam piekrīt un pagaidām atliek šo terminu izskatīšanu.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šķirklī &#171;attīstības studijas&#187; ir termins <I>grassroots</I> pieeja, kurā uzsvērts sabiedrības līmenis un iniciatīva kontrastā politiskajai elitei. Šķirklī &#171;globālās studijas&#187; (politiloģijā) ir divi termini <I>para-keepers </I>un <I>para-makers,</I> ar kuriem tiek apzīmētas divas teorētiķu grupas.<I> Parakīperi</I> uzsver globalizācijas iezīmes, bet <I>parameikeri </I>norāda, ka globalizācijai nav būtiskas nozīmes. Katrā ziņā mans nemiers ir pieaudzis, nevis mazinājies. Nav pārliecības, ka visu problemātisko paspēsim izķert.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: pozitīvais ir tas, ka enciklopēdija ir elektroniska, tad labot varēs visu laiku.</P> <P><B>TK pagaidām atliek enciklopēdijas problemātisko terminu izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>6.&nbsp;Dažādi.</B></P> <P><B>6.1. Par terminu <I>soft matter.</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Guntars Kitenbergs no Latvijas Universitātes (LU) ir ieteicis atbilsmi <I>mīkstā vide.</I> Nav īsti skaidrs, vai<I> soft matter </I>ir tikai gāze vai arī šķidrums.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: arī irdenā viela noteikti ietilpst. </P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: par šķidrumiem jau nevar teikt, ka tie ir mīksti.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tas ir pretstats <I>solid state</I>. </P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>necieta viela</I>.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: varu uzņemties šo jautājumu noskaidrot sīkāk. <B>TK piekrīt D.&nbsp;Šostakas ierosinājumam un pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>6.2. Par <I>soft skills.</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Māra Rubīna no LU ir norādījusi, ka tās bieži sauc par <I>mīkstajām prasmēm, </I>un vēlas pārliecināties par šā varianta atbilstību.<B><I></I></B></P> <P>J.&nbsp;Borzovs: anglosakši tās sauc arī par <I>tranferable skills</I>. Pedagoģijas terminu vārdnīcā šis termins jau ir minēts.<B><I></I></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tur ir divi varianti, kas abi ir labāki.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>6.3. Termina <I>bottleneck product </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Brežņeva ekonomikā runāja par šaurajām vietām. <B></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: to arī vajag saglabāt. Valodnieki iepriekš veidoja citu variantu – <I>grūtās vietas </I>vai ko tamlīdzīgu, bet <I>šaurās vietas</I> ir iegājies. Tie ir <I>šauro vietu produkti/ražojumi</I>. Var teikt <I>šaurvietprodukti.</I><B></B></P> <P>D.&nbsp;Šostaka: pēc definīcijas tie ir produkti, kuriem&nbsp;ir neliela ietekme, bet piegādātāju tirgus šajā gadījumā ir sarežģīts.<B></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tad tas neatbilst sākotnējai nozīmei. Būtu jāredz skaidrojums angliski.<B></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>grūtpieejas produkts</I>.<B></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>ierobežotājprodukti</I>.<B></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: šādos gadījumos vienmēr ir jāprasa definīcijas un atbilsmes citās svešvalodās.</P> <P><B>TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B>6.3. Termina<I> shared value </I>atbilsme latviešu valodā.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vēstulē un skaidrojumā šis termins minēts kopā ar <I>create, </I>t.&nbsp;i., <I>creating shared value</I> – <I>dalītās vērtības radīšana.</I><B></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>kopīga vērtība.</I><B> Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>kopīga vērtība.</I></B></P> <P>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš norāda, ka plānotie sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un nākamā TK sēde paredzēta septembrī.</P> <P>&nbsp;</P> <P>&nbsp;</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;16.09.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P> <P>Protokoliste A.&nbsp;Vucāne</P>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title></title>
			<link>http://termini.lza.lv/article.php?id=355</link>
			<guid>http://termini.lza.lv/article.php?id=355</guid>
			<pubDate>Thu, 11 May 2017 01:01:00 +0300</pubDate>
			<description><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 11.&nbsp;aprīlī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 15 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<P>Sēde notiek 2017.&nbsp;gada 11.&nbsp;aprīlī&nbsp;plkst.&nbsp;14.00 LZA Senāta zālē</P> <P>Sēdē piedalās 15 dalībnieki</P> <P>Sēdi vada Māris Baltiņš</P> <P>Protokolē Astrīda Vucāne</P> <P>&nbsp;</P> <P><STRONG>Darba kārtībā:</STRONG></P> <OL> <LI>Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</LI> <LI>Magnētiskās rezonanses izmeklēšanas terminu apspriešana.</LI> <LI>Dažādi.</LI></OL> <P>LZA TK priekšsēdētājs M.&nbsp;Baltiņš iepazīstina ar darba kārtību, norādot, ka plašākais kā vienmēr ir darba kārtības otrais punkts – terminu saraksta apspriešana.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.</B> </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai varam apstiprināt iepriekšējās sēdes protokolu?</P> <P>A.&nbsp;Vucāne: par šo protokolu ir saņemtas piezīmes no Zanes Brokas, kas attiecīgi ir iestrādātas šajā protokolā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tā kā vairāk iebildumu un pabildinājumu nav, varam uzskatīt iepriekšējās sēdes protokolu par apstiprinātu. Kodollīguma termini, kuru skatīšanu pabeidzām iepriekšējā sēdē, ir nosūtīti EP ģenerālsekretariātam no Valsts valodas centra. Tagad aicinu pāriet pie darba pamatdaļas.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>2. Magnētiskās rezonanses izmeklēšanas terminu apspriešana.</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šoreiz uz TK sēdi ieradies arī profesors Ardis Platkājis, kurš ir ne vien specializējies radioloģijā, bet arī labi orientējas fizikas jautājumos. Pēdējais izsūtītais magnētiskās rezonanses terminu saraksta variants ir ar A.&nbsp;Platkāja komentāriem.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>spin echo</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu sarakstā piedāvāts variants <I>spinu atbalss</I>. Vai pret to ir iebildumi?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: es to noteikti neatbalstu. Pareizi ir <I>spiniskā atbalss</I> vai <I>spinatbalss</I>.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis un I.&nbsp;Pūtele atbalsta salikteņa izvēli.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: kāpēc <I>spinatbalss</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: jo tā nav atbalss no spiniem, atbalss ir ar tiem saistīta. Šeit ir runa par veidu, norises apstākļiem, nevis subjektu, kas to rada.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: piekrītu, tomēr neesmu pārliecināts, vai tas ieviesīsies un tiks lietots ikdienā. Ārsti parasti ņem angļu atvasinājumus.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: ieviesīsies, jo šāds modelis ir izplatīts.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šeit gan uzreiz būtu jāskatās tālāk, vai arī pārējos terminus varam veidot līdzīgi.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vēlos vērst uzmanību uz to, ka terminam <I>spin </I>nekur nav apstiprināts oficiālais tulkojums.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: <I>AkadTerm </I>noteikti ir.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: nav, <I>AkadTerm </I>tas ir apstiprināts kā sporta termins, bet ne citur.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tas noteikti ir fizikas vārdnīcā.</P> <P>J.&nbsp;Borzovs: termins <I>spins </I>ir <I>AkadTerm </I>datubāzē ar visu definīciju no fizikas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tam noteikti jābūt arī ķīmijas vārdnīcā. </P> <P>L.&nbsp;Kauķe: termins <I>spins </I>latviešu valodā ir, tomēr datubāzē tas neparādās, meklējot no angļu valodas <I>spin</I>.</P> <P><B>TK locekļi vienojas pagaidām apstiprināt salikteni <I>spinatbalss </I>un pārējos terminus veidot pēc līdzīgiem modeļiem.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>pulse echo</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tabulā piedāvāts variants <I>impulsu atbalss. </I>Ja vadāmies pēc iepriekšējā modeļa, tad <I>impulsatbalss</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>impulsatbalss.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>gradient echo</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā pēc iepriekšējā modeļa sanāk <I>gradientatbalss</I>.</P> <P><B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>gradientatbalss.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>pulse sequence</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>AkadTerm</I> jau ir bijusi apstiprināta atbilsme <I>impulsu secība.</I></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>secība</I> ir kārtība, bet te ir <I>virkne</I> vai <I>secīga virkne</I>.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: <I>virkne</I> neiederas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: piemēram, ģenētikā <I>secība</I> ir pareizāka.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ne vienmēr tur var lietot <I>secība</I>, kur krievu valodā tā lietots.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>virkne</I> te varētu tikt pārprasta, tāpēc varbūt šeit labāk izvēlēties <I>impulsu sekvenci</I>? </P> <P>A.&nbsp;Platkājis: viss notiek noteiktā secībā. Ja to izmaina, tad impulsi paliks virknē, bet nebūs secības.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: skaidrojumā ir minēts<I> series</I>, ne <I>order</I>. Tad tā nav secība, bet secīga impulsu virkne.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: secīga virkne arī neko nepasaka. </P> <P>A.&nbsp;Lauzis: kontekstos pārpratumi nerodas. </P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ir arī secīga tulkošana.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: vai nevaram <I>sekvenci </I>atstāt?</P> <P>K. Timmermanis, I.&nbsp;Pūtele un J.&nbsp;Baldunčiks pret to iebilst.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: es noteikti iebilstu pret <I>secību</I>, jo tad mēs radām jaunu nozīmi.</P> <P>D.&nbsp;Šostaka: secīgs ir tas, kas seko kārtībā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš:<I> impulsu virknējums</I> ir pareizāks par <I>virkni</I>. </P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: sportā <I>virknējums</I> ir kā zināms kopums. Ar vārdiem <I>šajā virknējumā</I> domāts, ka komandai uz laukuma ir tāds un tāds spēlētājs. </P> <P>A.&nbsp;Lauzi: dabā sekvence nebūs virknējums.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: kā lai pasaka to, ka impulsi atkārtojas?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: angļu valodas termins arī to nepasaka.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tas ir termins, un terminam ir skaidrojums.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: atgriežoties pie <I>sekvences</I>, mūzikā <I>sekvence</I> ir atkārtošanās vairākas reizes.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tad termins jāpārceļ no mūzikas, to īpaši uzsverot.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tāda prakse gan nav īsti nav laba.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tomēr tas varētu būt risinājums, ja nevaram līdz galam vienoties un <I>sekvence</I> ir iegājies termins. Mēs pat varam dot divus variantus.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: vai elektrotehnikā pie signāliem ir <I>sekvencers</I>? Ja elektrotehniķi to apstiprinātu, tad tā varētu teikt.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: protams, ka <I>sekvence</I> nav tikai mūzikā.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: šādā nozīmē tikai mūzikā.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai tas vienmēr paredz atkārtošanos?</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: jā, elementi vienmēr atkārtojas noteiktā, ieprogrammētā secībā. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tātad paliekam pie tā, ka liekam abus variantus – <I>impulsu sekvence</I> un <I>impulsu virknējums</I>? <B>Pārējie TK locekļi piekrīt un pagaidām apstiprina divas atbilsmes – <I>impulsu sekvence</I> un <I>impulsu virknējums</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>spin echo pulse sequence</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šajā gadījumā nav īsti saprotams, vai tas ir īpašs termins vai vienkārši terminu apvienojums.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>atbalsi izraisoša impulsu secība</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: vai <I>spinatbalsi izraisoša impulsu sekvence.</I></P> <P>M.&nbsp;Baliņš: vai <I>izraisošs</I> ir obligāts komponents? Jo tādā gadījumā sanāk termins ar četriem vārdiem un šķiet, ka gribam terminā aprakstīt definējošas lietas. Varbūt vienkārši <I>spinatbalss impulsu sekvence</I>? </P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ir lietas, kas bojā terminu caurredzamību un rada maldus.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tomēr termina īsums arī ir pamatots iemesls.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nevar jaukt terminus ar definīcijām. Terminiem ir apzīmētājfunkcija, nevis definētājfunkcija.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: es tajā saskatu aicinājumu atteikties no TK valodiskās puses. Nav pareizi radīt sliktus modeļus.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: J.&nbsp;Cīrulis ieteica <I>spinanatbalss rosinātājvirkne</I>. Tad var būt arī <I>spinatbalss rosinātājsekvence</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: apzīmētāju saista ar pamatdaļu, tāpēc jābūt <I>spinatbalsi rosinošai </I>vai <I>izraisošai sekvencei.</I></P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: vai tā sekvence izraisa atbalsi? Jo tad varētu teikt <I>izraisītājsekvence</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai uzskatām, ka <I>spinatbalsi izraisoša sekvence</I> būs gana precīzi?</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: man liekas, ka <I>izraisītājsekvence </I>ir labāka.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: A.&nbsp;Blinkenai savulaik bija priekšlikums <I>temperatūras lēcējslānis</I>. Tā ir latviešu valodas bojāšana.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: tad jau jūs modernā veikalā nemaz ieiet nevarat, jo tur ir bērnu cīsiņi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad jau būtu taisnība, ka jābūt cūku Āzijas mērim, nevis Āzijas cūku mērim, jo tur ir tas pats princips. Tie ir pseidopārpratumi.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ar īpašvārdiem ir citādi.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai varam apstiprināt variantu <I>spinatbalss izraisītājsekvence</I>? Ja runājam par modeli, tad, piemēram, <I>galētājšūna </I>ir iegājusies un to lieto.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: salikteņa pamats ir tas, kas otrajā daļā. Es kategorisku iebilstu pret <I>spinatbalss izraisītājsekvenci</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers un K.&nbsp;Timmermanis atbalsta variantu <I>spinatbalss izraisītājsekvence</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vai atstājam abus variantus?</P> <P>J.&nbsp;G. Pommers: princips ir pareizs. Kad nevaram vienoties, tad abi varianti labi.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: R.&nbsp;Grabis savulaik teica, ka jāliek abi, lai cīnās.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: tas atgādina dabisko procesu, kad vēl nebija TK.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: dažbrīd gribam būt ļoti precīzi, bet neņemam vērā to, ko grib cilvēki, kas tos terminus reāli lietos. Ar trim vai četriem komponentiem termini ir grūti lietojami.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš ierosina balsošanu. Par terminu <I>spinatbalss izraisītājsekvence</I> nobalso 10&nbsp;TK locekļi, savukārt par terminu spinatbalsi izraisoša sekvence – pieci. <B>TK nolemj apstiprināt abus variantus: <I>spinatbalss izraisītājsekvence</I> un <I>spinatbalsi izraisoša sekvence</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>gradient echo sequence</I></B></P> <P><B>Pēc iepriekšējā parauga TK nolemj pagaidām apstiprināt divas atbilsmes – <I>gradientatbalss izraisītājsekvence</I> un <I>gradientatbalsi izraisoša sekvence.</I></B></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis un R.&nbsp;Karnīte tomēr iesaka vienoties par vienu variantu.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš atbalsta īsāko – <I>gradientatbalss izraisītājsekvence</I>.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B><I>time-varying gradient magnetic field</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>magnētiskais lauks ar laikatkarīgu gradientu</I>, savukārt A.&nbsp;Platkājis ierosinājis <I>magnētiskais lauks ar laikā mainīgu gradientu</I>.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: komentēšu savu variantu. Gradientspoles nodrošina magnētiskā lauka diferenci ar dažādiem punktiem. Kad to maina laika vienībās, varam orientēties plaknēs, kur dabūjam signālu no spiniem. Gradients laikā mainās. Gradienta stiprums nosaka attēla kvalitāti un attēla iegūšanas ātrumu. Magnētiska lauka stiprums vēl nenozīmē, ka magnēts būs labākais vai ātrākais. Šie gradienti strādā laikā, mainās laikā. Ja liek <I>laikatkarīgs</I>, tad nozīmē, ka tas ir atkarīgs no laika, bet gradients ir atkarīgs no mainības laikā.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man nav īstas pārliecības par šo magnētiskā lauka stiprumu. Vai tur gadījumā nav jārunā par magnētiskā lauka vērtību?</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: medicīnā tas ir tieši pārtulkots no angļu <I>magnetic field strength</I>, Neesmu drošs, vai tas ir vai nav fizikāli pamatoti.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: uz angļiem paļauties nevar.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: stiprums nekādi nav definēts, aizņemts. Mani tas nesatrauc.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: vai no tā garā salikteni nevar izveidot?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>laikā mainīgais</I> jau tiek lietots citā nozarē.</P> <P><B>TK pagaidām apstiprina terminu <I>magnētiskais lauks ar laikā mainīgu gradientu</I>. </B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>spatial peak SAR</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>telpiski augstākais īpatnējās absorbcijas ātrums</I></P> <P>L.&nbsp;Kauķe: SAR apstiprinātais tulkojums ir īpatnējās absorbcijas ātrums.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: sūtot radioimpulsu, tiek dota enerģija, kas absorbējas mīkstajos audos. Tā tiek dota noteiktā punktā, un šis punkts uzkarst. Tomēr tas nedrīkst uzkarst vairāk par 1-1,5, jo citādi pacients izjūt uzsilšanas efektu. Tas ir tas telpiskais ātrums.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: pēc skaidrojuma tā sanāk attiecīgās telpas daļa.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: vai nevajadzētu apmainīt vietām – <I>augstākais telpas īpatnējās absorbcijas ātrums</I>?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šo tomēr vajadzētu atlikt un papētīt, kā tas ir citās valodās.<B> TK locekļi piekrīt un pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>transmit-receive RF body coil</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš terminu tabulā piedāvāts variants <I>radiofrekvences raidīšanas un uztveršanas spole visa ķermeņa izmeklēšanai.</I></P> <P>A.&nbsp;Platkājis: es piedāvāju r<I>adiofrekvences </I>vietā likt <I>radioviļņus – radioviļņu raidīšanas un uztveršanas spole visa ķermeņa izmeklēšanai</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: būtu jāsāk ar to, ka tā ir <I>radiofrekvenciāla spole</I>.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: frekvenci mainīt nevar.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ja mums ir <I>raiduztvērējs</I>, tad varbūt arī šeit varam savilkt kopā, jo citādi termins ir garš.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: <I>radiofrekvenciāla spole</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: <I>raiduztvērējspole</I> vai<I> raiduztverspole</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: <I>radiofrekvenciāla raiduztverspole</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>radiofrekvenciāla raiduztvērējspole visa ķermeņa izmeklēšanai.</I></P> <P>A.&nbsp;Vucāne: vai obligāti jānorāda, ka tā ir <I>visa ķermeņa izmeklēšanai</I>? Varbūt pietiek vienkārši ar <I>ķermeni</I>?</P> <P>A.&nbsp;Platkājis apstiprina, ka tas lietas būtību nemaina. <B>TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu <I>radiofrekvenciāla raiduztvērējspole ķermeņa izmeklēšanai</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>imaging sequence</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: A.&nbsp;Platkājis ir ierosinājis variantu <I>attēlu veidojošo impulsu sekvence</I>. <I>Imaging</I> aptver divas lietas – viens ir attēlu veidošana, bet otrs – kā darbība notiek.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: diagnostikas process sākas pēc attēla izveidošanas.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tad to varētu saukt par attēlveides sekvenci. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>attēlveides sekvence</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>static magnetic field</I></B></P> <P><B>TK locekļi vienprātīgi vienojas šajā gadījumā apstiprināt terminu <I>statiskais magnētiskais lauks.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>MRI image</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>magnētiskās rezonanses attēls</I>. Domāju, ka tas ir labs un nav, ko diskutēt.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: man šeit ir komentārs par abreviatūrām. Pirms gadiem 15 mums, adaptējot un tulkojot standartus, parādījās jautājums, ko darīt ar angļu, franču, vācu abreviatūrām, kas iesakņojušās šajās valodās. Tad mēs pieņēmām lēmumu, ka tulkojuma terminu, bet saglabājam abreviatūru.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ja visās trīs valodās tās ir saglabātas, tad saglabājam. Ja katrā ir citādāk, tad tulkojam.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: absolūtu principu šeit laikam iedibināt neizdosies. Piemēram, lietojam NATO, kad vajag īso, bet tulkojam garo nosaukumu, kad vajag garo. Tam nav sakara ar abreviatūru.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: prakse atstāt abreviatūras angļu valodā vairāk ir IT nozarē.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ja skatāmies pēc citām sistēmām, tad arī sporta federācijas atstājam nemainīgas, piemēram, FIFA. </P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: tomēr aicinu protokolā ietvert domu pie šī jautājuma vēl atgriezties atsevišķi.</P> <P><B>TK locekļi apstiprina terminu <I>magnētiskās rezonanses attēls </I>un nolemj atsevišķi izvērtēt abreviatūru lietojumu latviešu valodā kādā no nākamajām sēdēm.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>echo time</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme <I>atbalss laiks</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: pareizāk būtu <I>atbalss ilgums</I>. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>atbalss ilgums</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>repetition time</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā dots variants <I>impulsa atkārtošanās laiks</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: te arī vajadzētu <I>ilgumu</I>.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ko nozīmē <I>atkārtošanās ilgums</I>?</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ilgums starp vienu un otru impulsu.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: tiek mērīts laiks starp vienu impulsu padeves laiku milisekundēs, starp diviem impulsiem, tikai parāda vienu. Brīdis, kad reģistrē atbalsi no viena atbalss reģistrācijas laika līdz otram. Pa starpu iedod impulsus.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: tādā gadījumā es atsaucu <I>ilgumu</I>, jo tad te ir <I>laiks</I>.</P> <P><B>TK nolemj pagaidām apstiprināt terminu <I>impulsa atkārtošanās laiks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>relaxation time</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā dota atbilsme <I>relaksācijas laiks</I>.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: tas parāda, cik ilgā laikā spina vektors atgriežas sākotnējā stāvoklī. Tas ir laiks, nevis ilgums.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: kāda mērvienība ir ilgumam? Arī sekundēs. Tad kur ir atšķirība?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: laiks var būt arī brīdis, laika sprīdis.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: ilgums ir laika nogrieznis ar sākumu un beigām. Ja mainās, tad drīzāk laiks.</P> <P><B>TK nolemj pagaidām apstiprināt terminu <I>relaksācijas laiks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>spin-lattice relaxation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: tabulā piedāvāts variants <I>spina-režģa relaksācija</I>, un te defise ir motivēta. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>spina-režģa relaksācija.</I></B></P> <P><STRONG><EM></EM></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>spin-spin relaxation</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme <I>spina-spina relaksācija.<B></B></I></P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vai labāk nevar <I>starpspinu</I>?<B><I></I></B></P> <P>A.&nbsp;Lauzis: iepriekš ir bijis arī <I>spinrežģisks</I>.<B><I></I></B></P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ja fiziķiem jau tāds ir, tad nevajadzētu mainīt. <B>Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>spina-spina relaksācija</I>.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B><I>excitation pulse</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>ierosmes impulss</I>.<B><I></I></B></P> <P><B><I></I></B>L.&nbsp;Kauķe: tas ir kontekstos pie gradienta un <I>repitition time</I>.<B><I></I></B></P> <P><B><I></I></B>K.&nbsp;Timmermanis: ja tas ir impulss, kas kaut ko ierosina, tad tas ir <I>ierosinātājimpulss</I>. <B>Pārējie TK locekļi šo variantu atbalsta un pagaidām pieņem terminu <I>ierosinātājimpulss</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>gradient</I></B></P> <P><B>TK locekļi šim terminam vienbalsīgi</B> <B>apstiprina atbilsmi <I>gradients</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>section-selective (slice) gradient</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants <I>slāņa izvēles gradients</I>.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: ja skatās pēc angļu termina, tad <I>section</I> un<I> slice</I> ir sinonīmi.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: mēs nostādām magnētā programmu, kuru slāni tagad gribam redzēt, tad izvēlas dziļumu, vietu un dabūjam gradientu.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: varbūt var veidot salikteni?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>slāņizvēles</I>?</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: bet izvēles slāni, tas ir <I>slāņa izvēles gradients</I>.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: <I>sectional anatomy</I>, piemēram, ir <I>slāņu anatomija</I>.</P> <P><B>TK nolemj palikt pie sākotnēji piedāvātā varianta un pagaidām apstiprina terminu <I>slāņa izvēles gradients</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>phase-encoding gradient</I></B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme <I>fāzes kodēšanas gradients</I>.</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: definīcijā runāts par <I>shift</I>, un tas ir tas virziens. <I>AkadTerm</I> rakstīts, ka tā ir <I>fāzes nobīde</I>. Tad sanāk <I>fāzes nobīdes kodēšanas gradients</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: vai pašu fāzi kodē?</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: kodē nobīdi.</P> <P>A.&nbsp;Platkājis: kodē fāzes un frekvences virzienu. Es <I>nobīdi</I> nelietotu.</P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: var iztikt bez <I>nobīdes</I>, jo terminā nevajag paredzēt, kas notiks. <B>Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu <I>fāzes kodēšanas gradients</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P><B><I>frequency-encoding (readout) gradient</I></B></P> <P><B>Atbilstoši iepriekšējam paraugam TK pagaidām apstiprina terminu <I>frekvences kodēšanas gradients</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: esam tikuši galā gandrīz ar visiem terminiem, tāpēc tagad ierosinu pāriet pie pēdējā darba kārtības punkta.</P> <P>&nbsp;</P> <P><B>3. Dažādi.</B></P> <P><B>3.1. Termina <I>patchwork family </I>atbilsme latviešu valodā</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: Latviešu valodas aģentūra ir pārsūtījus TK Ineses Rankas vēstuli, kurā jautāts par <I>patchwork family </I>atbilsmi latviešu valodā. Tā ir tāda ģimene, kurā viens no partneriem ir bērna bioloģiskais tēvs vai māte, jeb&nbsp;<A href="http://termini.lza.lv/term.php?term=%C4%A3imene,%20kur%C4%81%20apvienoju%C5%A1ies%20vec%C4%81ki%20un%20vi%C5%86u%20b%C4%93rni%20no%20iepriek%C5%A1%C4%93j%C4%81m%20%C4%A3imen%C4%93m&amp;list=%C4%A3imene,%20kur%C4%81%20apvienoju%C5%A1ies%20vec%C4%81ki%20un%20vi%C5%86u%20b%C4%93rni%20no%20iepriek%C5%A1%C4%93j%C4%81m%20%C4%A3imen%C4%93m&amp;lang=LV" target=_blank>ģimene, kurā apvienojušies vecāki un viņu bērni no iepriekšējām ģimenēm</A>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: ierosinu variantu <I>divcilmes ģimene</I>.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: vēl varētu būt <I>saliktā ģimene</I>.</P> <P>P.&nbsp;Zvidriņš: <I>saliktā ģimenē</I> var būt dažādas attiecības. Mēs, demogrāfi, šo terminu īpaši apskatījāmies, lai gan, atklāti runājot, mēs to nelietojam, tomēr vajadzība pēc tā ir. Pēc apspriešanās, iesaistot antropologus, nonācām pie secinājuma, ka termins varētu būt <I>rekombinanta ģimene</I>. Aivita Putniņa piedāvāja <I>rekombinētā ģimene, rekombinants</I>. Arī Juris Krūmiņš to atbalstīja.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: nav īsti skaidrs, ko tas nozīmē, </P> <P>J.&nbsp;Baldunčiks: samākslots veidojums. </P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šī problēma noteikti ir aktuāla, par to raksta studiju darbus un ir dažādi pētījumi, tāpēc nav pamata šo jautājumu atlikt. <I>Rekombinanta ģimene</I> izklausās tehniski.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja lieto <I>rekombinanta ģimene</I>, tad sanāk, ka <I>kombinanta ģimene</I> ir parasta. Varbūt labāk der <I>kombinēta ģimene</I>?</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>vairākcilmju ģimene</I> – tas ir īsi un skaidri.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>vairākcilmju ģimeni</I> noteikti varam atstāt apspriešanai.</P> <P><B>TK locekļi pagaidām atliek konkrēta lēmuma pieņemšanu.</B></P> <P><B><I></I></B>&nbsp;</P> <P><B>3.2. Termina <I>я</I></B><B><I>корный арендатор</I></B><B> atbilsme latviešu valodā</B></P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: angliski tas tiek saukts par <I>anchor tenant. </I>Doma ir tāda, ka liels īrnieks, kurš īrē 5-15% no kopējās tirdzniecības centra platības, piesaista lielāko apmeklētāju plūsmu tirdzniecības centrā.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: <I>dominējošais īrnieks</I>.</P> <P>A.&nbsp;Lauzis: lietot <I>enkurs</I> ir pilnīgi garām.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: <I>pievelkošais īrnieks</I>. Tāds kā<I> Rimi</I> tirdzniecības centrā <I>Alfa</I>, kas tur piesaista visvairāk cilvēku.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pēc kāda kritērija piesaista – pēc apgrozījuma vai pēc pircēja skaita?</P> <P>L.&nbsp;Kauķe: <I>pievilcējīrnieks</I>.</P> <P>R.&nbsp;Kauķe: vajadzētu kādu senāku apzīmējumu atrast. <I>Enkuru</I> bieži lieto tādā piesaistes nozīmē.</P> <P>I.&nbsp;Pūtele: mums <I>enkurs</I> velk dibenā.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš:<I> noturētājīrnieks</I> – tur ir gan enkurs, gan ilgtermiņa nozīme.</P> <P>J.&nbsp;G.&nbsp;Pommers: ja pēc analoģijas ar makšķerniekiem, tad notur <I>vizulis</I>.</P> <P>R.&nbsp;Karnīte: tā ir kā ēsma, kas pievilina.</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: pievilcējam ir divas nozīmes, labāk piesaista – <I>piesaistītājīrnieks</I>. <B>TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu <I>piesaistītājīrnieks</I>.</B></P> <P><STRONG></STRONG>&nbsp;</P> <P>K.&nbsp;Timmermanis: vēl pie šī punkta gribētu atgādināt, ka pirms gada runājām: sakarā ar valsts simtgadi vajadzētu izdot paplašinātu rakstu krājumu par Latvijas terminoloģiju 100 gados. Ja šī doma ir spēkā, tad būtu ierosinājums sagatavot nosacījumus rakstu iesniegšanai.</P> <P>M.&nbsp;Baltiņš: šos nosacījumus varētu sagatavot uz nākamo sēdi, kurā arī paredzēts runāt par rakstu krājumu.</P> <P>M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina sēdi beigt.</P> <P>Sēde beidzas plkst.&nbsp;15.52.</P> <P>Sēdes vadītājs M.&nbsp;Baltiņš</P>]]></content:encoded>
		</item>
	</channel>
</rss>





