Definīcija:Uzturēšanas līdzekļi, kurus, pamatojoties uz likumu, kāda persona maksā citai personai vai bijušo laulību vai ģimenes attiecību sakarā. Piem., vecākiem šķiroties, viens no vecākiem maksā Δ tam, pie kura palikuši nepilngadīgi bērni. Δ var maksāt arī bērni saviem darba nespējīgiem vecākiem. Personas, kurām ir tiesības saņemt Δ, kā arī Δ lielumu, maksāšanas termiņus u. c. nosaka ģimenes likumdošana.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
