Definīcija: Fonētikā — nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā. Piemēram, izrunājot vādus sēne, beka, mēs jau pirmajā zilbē izvēlamies attiecīgi šauro vai plato . skaņu atkarībā no otrās zilbes patskaņa, kuru izrunāsim vēlāk.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENanticipation
LVparedze; anticipācija
RUопережение; антиципация
DEAntizipation
Definīcija: Turpmāk minētas valodas vienības noteikta iedarbošanās uz iepriekšēju, piemēram, latviešu valodā teikumā: Tā bija tumša nakts (norādāmais vietniekvārds tā lietots sieviešu dzimtē, jau iepriekš to saskaņojot dzimtē ar turpmāk minēto lietvārdu nakts). Tulkošanā paredze izpaužas kā mutvārdu tulkojuma veidošana apziņā pēc noteiktām kopīgām teksta pazīmēm sinhronās tulkošanas procesā, apsteidzot runā izteikto un vēl tulkojamo tekstu. Paredze īpaši svarīga, piemēram, tulkojot no vācu valodas, kur darbības vārda nozīme top skaidra tikai teikuma beigās.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENanticipation
LVanticipācija
RUантиципация
DEAntizipation; Vorauszahlung
FRanticipation
Definīcija:Parādsaistību pirmstermiņa izpilde.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
ENanticipation
LVanticipācija
RUантиципация
DEAntizipation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
ENanticipation; antedating
LVanticipācija
RUантиципация
DEAntizipation
Definīcija: Ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981