Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN apposition
LV pielikums
RU приложение
DE Apposition; Beisatz
Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī, piemēram, Brālim Bosem ir piecpadsmit gadu, bet māsai Betai — četrpadsmit; skolniece teicamniece. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu. ◊ prepozitīvs pielikums, postpozitīvs pielikums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
|
