Definīcija: Energosistēmas operatīvais stāvoklis, ko raksturo elektriskās un siltuma enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patērēšanas procesa galveno parametru vērtības aplūkojamā laika momentā un dotos ārējos apstākļos.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997