-
EN formation; construction
LV uzbūve
RU строение; построение; строй
DE Bau; Aufbau
Definīcija: Noteiktās kvantitatīvās un savstarpējā izkārtojuma attiecībās esošu kāda veseluma sastāvdaļu kopums. Valodniecībā — viena no saliktu valodas vienību pazīmēm. à teikuma uzbūve; valodas gramatiskā uzbūve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN mounting; setting up; assembly
LV montāža
RU монтаж; сборка
DE Aufbau; Aufstellung; Montage; Einbau
FR montage; assemblage
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN building; construction
LV celtniecība; būvniecība
RU строительство
DE Aufbau; Bau; Errichtung
FR construction
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN structure; texture
LV struktūra
RU строение; структура
DE Aufbau; Bau; Gefüge
FR structure; texture
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN structure
LV uzbūve
RU строение
DE Aufbau; Struktur
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
-
LV iesavināšana; asimilācija
RU ассимиляция
DE Assimilation; Aufbau
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
LV virsbūve
RU надстройка
DE Aufbau
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
