EN Bank of Latvia
LV Latvijas Banka
RU Банк Латвии
DE Lettische Bank
FR Banque de Lettonie
Definīcija: Latvijas centrālā banka, kuras galvenie uzdevumi ir Latvijas naudas politikas un valūtas politikas veidošana, naudas emisijas un apgrozības jautājumu risināšana, kredītiestāžu uzraudzība un pašas Δ sekmīga pārvaldīšana un vadīšana. Δ savu darbību veic, pamatojoties uz 1992. g. 19. maijā pieņemto likumu “Par Latvijas Banku”. Δ pārvalda 8 cilvēku liela padome, kurā ietilpst: prezidents, viņa vietnieks un 6 locekļi. Padomi ieceļ un bankas darbu uzrauga Saeima. Δ praktisko un operatīvo darbu vada valde, kurā ietilpst 6 cilvēki. Δ tika dibināta 1922. g. 7. septembrī, pārņemot Latvijas Krājbankas un Kredītbankas aktīvus un pasīvus un iegūstot naudas emisijas tiesības. Δ izlaida 10, 20, 25, 50, 100, 500 latu nominālu banknotes, 1, 2, 5, 10 un 20 santīmu un 1, 2 un 5 latu monētas. Pēc Latvijas inkorporēšanas PSRS (1940. g. 5. augustā) Δ darbība (1940. g. 10. oktobrī) tika pārtraukta. 1941. g. jūnijā, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, Δ savu darbību atsāka, tomēr naudas emisijas tiesību tai nebija; centrālās bankas funkcijas šajā laikā veica Rīgas Valsts kredītkase. Oficiālie maksāšanas līdzekļi vācu okupācijas laikā bija krievu rubļi un vācu markas (10 rubļi = 1 reihsmarka). Pēc Otrā pasaules kara Latvijā, ieviešot PSRS finanšu sistēmu, tika izveidots PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris, ko 1987. g. pārdēvēja par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku. Latvijas Republikāniskajai bankai nebija centrālās bankas tiesību. 1990. g. 2. martā pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes likuma “Par bankām” un lēmuma “Par Latvijas Banku” Δ atjaunoja savu centrālās bankas darbību.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
