Svētdiena, 22. decembris   Šī ir funkcionējoša termini.lza.lv versija. Apmeklējiet arī Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.
  Sākumlapa
  Terminu datubāze
  Struktūra un principi
  Apakškomisijas
  Sēdes
  Lēmumi
  Protokoli
  Vēstules
  Publikācijas
  Konsultācijas
  Vārdnīcas
  EuroTermBank
  Par portālu
  Kontakti
  Resursi internetā
  «Terminoloģijas Jaunumi»
  Atbalstītāji
  Notikumi
LZA TK termini atrodami Akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm

Vēlaties portāla jaunumus
saņemt pa e-pastu?
Norādiet savu adresi:

Pakalpojumu nodrošina FeedBlitz

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
 Palīdzība
Izmantojiet zvaigznīti * vārda daļu meklēšanai (piemēram, dator* vai *pratība)
Jūs meklējāt Beisatz
Atrasts 1 termins

▪ Beisatz
  1. EN apposition
    LV pielikums
    RU приложение
    DE Apposition; Beisatz
    Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī, piemēram, Brālim Bosem ir piecpadsmit gadu, bet māsai Betai — četrpadsmit; skolniece teicamniece. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu. ◊ prepozitīvs pielikums, postpozitīvs pielikums
    Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007

  2. EN admixture
    LV piejaukums
    RU примесь
    DE Beimengung; Beisatz; Zusatz
    J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
© 2005–2024 Latvijas Zinātņu akadēmija