Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Uzņēmēja īpašuma daļa — vienots materiālo un nemateriālo elementu kopums, kas paredzēts uzņēmējdarbības veikšanai. Δ var būt juridiskas personas statuss; tam var būt pakļautas filiāles, tas var ietilpt kādā uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmumu apvienībā. Δ apzīmēšanai lieto nosaukumus, kas raksturo to darbību, piem., rūpnīca, darbnīca, banka, viesnīca, zemnieka saimniecība, motelis u. c. Par Δ sauc arī jebkuru uzņēmējsabiedrību. Δ var grupēt pēc dažādām pazīmēm: 1) pēc tautsaimniecības nozares (rūpniecības uzņēmums u. c.); 2) pēc produkta veida, piem., preču ražotājuzņēmumi (patēriņa preču Δ, ražošanas līdzekļu Δ u. c.), un pakalpojumu veicēji Δ (tirdzniecības uzņēmums, transporta uzņēmums, banka u. c.); 3) pēc patērēto ražošanas faktoru daudzuma (darbietilpīgas, materiālietilpīgas ražotnes u. c.); 4) pēc produktu apjoma vai nodarbināto skaita (mazi, vidēji un lieli Δ); 5) pēc izvirzītā mērķa (peļņas gūšana, sabiedrības kopējo vajadzību apmierināšana u. c.); 6) pēc uzņēmējdarbības formas (viena īpašnieka uzņēmums, statūtsabiedrība u. c.); 7) pēc veicamajām darbībām ar produktu (piegādātājuzņēmums un patērētājuzņēmums); 8) pēc patstāvības pakāpes (mātesuzņēmums, meitasuzņēmums, saistītais uzņēmums).

Definīcija: Tehnikā - cilvēka vai tehniskas iekārtas mērķtiecīga kustība. Tā ietver sevī mērķi, līdzekļus, rezultātu un pašu darbības procesu.

Definīcija: Uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopībai. Uzņēmumiem parasti ir juridiskas personas status. Uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.