Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: The ‐ character, used to break a word between syllables at the end of a line or to separate the parts of a compound word.

Definīcija: Rakstzīme ( - ), ko lieto, lai parādītu vārda dalījumu zilbēs (sa-nāk-ša-na, pa-kār-to-jums) vai morfēmās (saul-e, pa-cel-t), vārda daļas, burta vai burtkopas izlaidumu (b-ba ‘biedrība’, pr-ks ‘priekšnieks’). kā arī minot tekstā atsevišķas vārda daļas (-īg-, -isk-, -niek-), atkārtojot un savienojot interjekcijas (Ha-ha-ha! Pēk-pēk! Pliku-plaku!), arī saistot vārdus vienā jēdzieniskā vienībā (ķemmes-bedrīšu kultūra, kloķa-klaņa mehānisms), pierakstot dubultuzvārdus (Saule-Sleine, Jansons-Brauns). Citās valodās (piemēram, angļu un krievu valodā) defises lietojums ir plašāks.

Definīcija: Rakstzīme, ko veido divas paralēlas horizontālas vai nedaudz ieslīpas defisgaruma svītriņas (= -) un kas lietota vecākajos rakstu avotos galvenokārt vārdu saistījuma parādīšanai, piemēram, dziesmu.grāmata, svēta.diena, Vakara.Eiropa. Mūsdienu latviešu literārās valodas rakstos līdzīgā funkcijā biedruzīmi aizstājusi defise.