Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam resp. teikuma loceklim teikumā. Determinanti visbiežāk atrodas teikuma sākumā. Latviešu valodā tie ir divējādi: determinanti, kas nosauc izjutēju vai to, kuram kas pieder, un ko izsaka ar datīvu, piemēram, Man salst kājas. Jānim ir liela māja. Meitenei acis iepletās lielākas, un adverbiālas nozīmes determinanti jeb situanti, piemēram, Mājā smaržoja pēc sēnēm. Vakarā visa ģimene sapulcējās ap lielo galdu. Ar datīvu izteiktais determinants latviešu sintaksē saukts arī par netiešo teikuma priekšmetu.