Definīcija: Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies teritoriāls valodas paveids, kuru veido vairākas radniecīgas izlokšņu grupas ar visumā vienādām īpatnībām fonētikā, gramatikā, leksikā. Latviešu valodā ir trīs teritoriālie dialekti — augšzemnieku, lībiskais un vidus dialekts.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007