EN dialecticism
LV dialektisms
RU диалектизм
DE mundartliche Form; Dialektismus
Definīcija: Izloksnēs sastopams valodas elements vai parādība, ko parasti nelieto literārajā valodā, piemēram, leksiskais dialektisms — vārds ķutes ‘no žagariem, velēnām u. tml. līdumā sakrautas dedzināmas kaudzes’, fonētiskais dialektisms — palatālais līdzskanis ŗ kursiskajās izloksnēs, derivatīvais dialektisms — deminutīva izskaņa -eņš latgaliskajās izloksnēs, gramatiskais dialektisms — vīriešu dzimtes lietojums sieviešu dzimtes vietā latviešu valodas lībiskajās izloksnēs.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
