EN nominative utterance*
LV nosaucējvienība
RU номинативнoe высказывание*
DE nominative Einheit
Definīcija: Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo. Par nosaucējvienībām visbiežāk lieto lietvārda nominatīva un darbības vārda nenoteiksmes formu, piemēram, Mājas. Es vienmēr esmu sapņojusi par mājām, man to nav. Dejot? Tā bija lieta, ko viņš domājās protam. Nosaucējvienība ir viens no konsituatīvi saistītu izteikumu veidiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007