Definīcija: Iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšana to saturam vai citām pazīmēm atbilstošās rubrikās. Rubricēšanu lieto uzskaitījuma klasifikācijās, kuru struktūru veido savstarpēji saistītas rubrikas.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993