Definīcija: Īpašs valodas vienības uzsvērums. Runā emfāzi var panākt ar intonāciju, rakstos — ar partikulām, atkārtojumiem, īpašām teikuma konstrukcijām, pieturzīmēm un citiem līdzekļiem, piemēram, vietniekvārda viņš emfāze teikumos Tas ir viņš, ko mēs gaidām, Tieši viņu mēs gaidām.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007