Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: No citas valodas aizgūta valodas vienība — vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml., piemēram, latviešu valodā vārds svece ir aizguvums no krievu valodas (свеча). Aizgūtie vārdi parasti pakļaujas aizguvējvalodas gramatikas likumiem, iegūstot attiecīgu noformējumu. ◊ leksiskais aizguvums; semantiskais aizguvums

Definīcija: Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem. Aizgūti visbiežāk tiek vārdi, retāk — vārddaļas (piemēram, anti-, -āde latviešu valodā izmantotas vārdos antiviela, rainiāde), burti (f, h — latviešu valodā), vārda nozīme (vārdam pele — datorikā). Vārdus parasti aizgūst reizē ar jaunajām reālijām un jēdzieniem, un šo procesu sekmē tiešā mutvārdu saziņa, kā arī citās valodās rakstītā un lasītā literatūra, dokumenti, to tulkojumi u. tml. ◊ fonēmas aizgūšana; vārda aizgūšana; vāddarināšanas modeļa aizgūšana