Definīcija: Elektrovadošu materiālu (apaļdzelzs, leņķdzelzs, plakandzelzs, cauruļu u. tml.) noteiktā kārtībā savienots kopums, kas atrodas zemē un veido ar to elektrisku kontaktu.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997