Definīcija: Fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju. Dažkārt par eksperimentālo fonētiku sauc arī instrumentālo fonētiku.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007