EN ability; capability
LV spēja
RU способность
DE Fähigkeit
FR capacité
Definīcija: Cilvēka īpašība (vai to kopums), kas rada viņam iespēju domāt, uztvert, reaģēt uz apkārtni, sekmīgi darboties kādā nozarē; arī uzņēmumam, organizācijai, saimniecībai piemītoša īpašība (vai to kopums), kas nodrošina tās sekmīgu darbību, rezultātus u. tml. Ekonomikas terminoloģijā Δ bieži ir salikteņu terminu sastāvdaļa, piem., darbspēja, maksātspēja, konkurētspēja, tirgspēja u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
