-
EN form
LV forma
RU форма
DE Form
Definīcija: Valodas fonoloģisko, morfoloģisko un sintaktisko vienību attieksmju materiālā izpausme pretstatā to semantiskajai struktūrai. à ārējā forma; iekšējā forma (sk.); gramatiskā forma (sk.); sintētiska forma (sk.); analītiska forma (sk.); supletīva forma (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN form
LV forma
RU форма
DE Form
FR forme
Definīcija: 1. Ārējais veids, apveids.
2. Uzbūve, struktūra, organizācijas sistēma, piem., pārvaldes Δ.
3. Paraugs, šablons.
4. Noteikta parauga apģērbs, piem., karavīra Δ vai skolēna Δ.
5. Tiesisku aktu (darījumu) veids.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN form; shape
LV forma
RU форма
DE Form; Verfahren
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN type; form
LV veids I
RU вид
DE Art; Form; Typ
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN form; outline; shape; plate; mould; cast
LV forma
RU форма
DE Form; Gestalt; Platte
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
-
EN mode; manner
LV veids; paņēmiens
RU вид; род
DE Form; Art
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
-
EN form
LV forma
RU форма
DE Form
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
-
LV veids; veidne (liešan. darb.)
RU форма
DE Form
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
LV veids; veidne
RU форма
DE Form
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
EN form
LV forma
RU форма
DE Form
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997