Definīcija:Viens no valsts ekonomikas politikas virzieniem, kura mērķis ir panākt valsts tautsaimniecības stabilitāti, nodrošināt to ar naudu, nepieļaut lielas cenu svārstības. Δ valsts īsteno ar centrālās bankas (LR — Latvijas Bankas) starpniecību. Δ ietver: 1) naudas rezervju politiku, kā rezultātā komercbankām tiek noteiktas minimālās obligāto naudas rezervju normas; 2) refinansēšanas politiku, diskonta politiku, lombarda politiku; 3) valūtas politiku; 4) nosacījumu noteikšanu valūtas un vērtspapīru tirdzniecībā starp centrālo banku un komercbankām.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
