Definīcija: Visu organisma hromosomālo gēnu kopums, iedzimtības konstitūcija. Genotips nosaka organisma reakcijas normu dažādos vides apstākļos. Plašā nozīmē — visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ieskaitot plazmogēnus. Sk. arī idiotips.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
