EN punctuation mark
LV pieturzīme
RU знак препинания
DE Satzzeichen; Interpunktionszeichen
Definīcija: Noteikta grafiska zīme teksta gramatiskā, jēdzieniskā vai intonatīvā dalījuma (atdalījuma, izdalījuma) atspoguļošanai rakstos (īstās pieturzīmes), kā arī kādas teksta vienības izcelšanai, iezīmēšanai u. tml. (papildu pieturzīmes).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
EN punctuation; punctuation marks
LV nosacītās dalītājzīmes
RU условные разделительные знаки
DE Interpunktionszeichen
Definīcija: Interpunkcijas zīmes un matemātisko izteiksmju simboli, ko lieto bibliogrāfiskajā aprakstā, lai atdalītu apraksta galvu, apraksta zonas un tajās apvienotos apraksta elementus. Lieto šādas N.d.: . (punktu) , (komatu) : (kolu) ; (semikolu) = (vienādības zīmi) / (slīpsvītru) ( ) (apaļās iekavas) + (plus zīmi) ... (daudzpunkti)
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
