Atrasti 3 termini
|
 |
-
EN conjugation
LV konjugācija
RU спряжение
DE Konjugation
Definīcija: Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu kopums, ko vieno kopīga formu veidošanas paradigma. Mūsdienu latviešu valodā, piemēram, ir trīs darbības vārda konjugācijas, kurās iedala pēc tagadnes formu veidošanas pazīmēm.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN conjugation
LV konjugācija
RU конъюгация
DE Konjugation
Definīcija: (1) Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes prof āzē (zigotēnā — pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus. Konjugācija parasti sākas centromēras rajonā vai arī no hromosomu distālajiem rajoniem, kas piestiprināti šūnas kodola apvalkam. Konjugācijas laikā notiek krustmija. (2) Gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana. (3) Infuzoriju savienošanās, kuras laikā notiek savstarpēja mikronukleju apmaiņa.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
|
