Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Morfoloģiski un sintaktiski saistītu vārdformu kopums (sintaktisks veselums), kas ir lielāka sintaktiska veidojuma (teikuma, teksta) strukturāla sastāvdaļa. Konstrukcija parasti ir lielāka par analītisku gramatisko formu vai vārdu savienojumu un mazāka par teikumu, piemēram, latviešu valodā ir jālasa ir vajadzības izteiksmes gramatiskā forma, bet grāmata ir jālasa ir vajadzības izteiksmes konstrukcija. Par konstrukcijām parasti runā, tās vērtējot no pareizības viedokļa, piemēram, konstrukcija ietekmes uz vidi vērtēšana ir nepareiza, jo apzīmētāja un apzīmējamā vārda saistījums (“ietekmes vērtēšana”) ir pārtraukts. à nenoteiksmes konstrukcija; prievārdiska konstrukcija; vajadzības izteiksmes konstrukcija; savrupinājuma konstrukcija; aprakstoša konstrukcija; sintaktiska konstrukcija; kalkota konstrukcija

Definīcija: 1. Struktūra, iekārtojums, uzbūve, plāns, daļu savstarpējs izvietojums, piem., mašīnā, celtnē, projektā u. tml.
2. Rūpnīcā iepriekš izgatavota detaļa, piem., no koka, dzelzsbetona, kuru gatavu aizved uz būvlaukumu, lai izmantotu tālākiem montāžas darbiem.