Definīcija: Runā — divu skaņu savilkums (kontrahēšanās) vienā, piemēram, dažādām zilbēm piederīgus blakus esošus patskaņus runā mēdz savilkt vienā garā patskanī: neesmu > [nsmu] vai divskanī: aerodroms > [airodroms].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENcontraction; shrinking
LVrukums
RUусадка
DEZusammenziehung; Kontraktion
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997