Definīcija: Spēkratu īpašība, kas izpaužas kā spēja ievērot un mainīt kustības trajektoriju pagriezienā atbilstoši vadības ierīču (stūres) uzdotajam virzienam. Pagriežamība var būt nepietiekama, normāla un pārlieka. Pagriežamība atkarīga gan no spēkratu konstruktīvajiem parametriem, gan no kustības režīma un rakstura.
Spēkratu teorijas termini (2006)
ENsteering response; controllability
LVvadāmība
RUуправляемость
DELenkbarkeit
Definīcija: Spēkratu spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm. Spēkrati ir labi vadāmi, ja tie precīzi klausa katrai stūres vai vadības sviras kustībai. To raksturo galvenokārt ar spēkratu pagriežamību, manevrējamību, sānnovirzi.
