Definīcija: Organisma normālo un patoloģisko pazīmju iedzimšanas pētīšanas metode, izsekojot tās noteiktās ģimenēs vairākās paaudzēs. Ģenealoģisko metodi sauc arī par ģimeņu metodi.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981