Definīcija: Pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību (piemēram, fonoloģiskas vai gramatiskas opozīcijas locekļu) šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā. Piemēram, ja darbības vārda tagadnes formu lieto vispārinātā nozīmē, laika nozīme neitralizējas: Zeme griežas ap Sauli; dzimtes nozīme neitralizējas vārdu savienojumā doktora grāds.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENneutralization
LVneitralizācija
RUнейтрализация
DENeutralisation
FRneutralisation
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
