Definīcija: Valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistēmisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos — oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007