Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Valodas kā potenciāli cilvēka apziņā esošas abstraktas zīmju sistēmas konkrēta izpausme tekstā mutvārdos ar maņu orgāniem uztveramā veidā. Runā valodas līdzekļus izmanto cilvēku saziņai sabiedrībā. Ar runu saprot gan pašu runāšanu, t. i., runātā teksta radīšanas procesu, gan šī procesa rezultātu. Plašākā nozīmē — valodas konkrētā izpausme gan mutvārdos, gan rakstos. ◊ ātra runa; bērna runa; izteiksmīga runa; publiskā runa; runas orgāns (sk.)