Definīcija: Neliterārās sarunvalodas paveids, kam raksturīga vārdformu un konstrukciju neatbilsme literārajām normām, nevērība pret vārdu un vārdformu izrunu u. tml., piemēram, Viņš ņēma un mani nostučīja. ◊ vienkāršrunas vārds
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007