Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Fonētikā — process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums: interesants > [intresnts], līdzskaņu kopas vienkāršošanās, zaudējot līdzskani: knife > [nif]. Latviešu literārajā valodā tradicionāli tiek atzīta kvantitatīvā redukcija, kad segments vājinās ilguma un intensitātes ziņā, bet nemaina kvalitāti, piemēram, īsie patskaņi gala zilbēs reducējas, kļūstot pārīsi: egle [egle]. ◊ patskaņu redukcija

Definīcija: Sintaksē — viena vai vairāku strukturāli nozīmīgu teikuma komponentu izlaidums teikumā. Redukcija parasti notiek konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē, piemēram, salikta teikuma Viens labs padoms ir zelta vērts, bet divi — vēl vērtīgāki otrajā daļā reducēts teikuma priekšmets padomi un saitiņa ir, resp., divi padomi ir vēl vērtīgāki. Redukcija ir tekstveides paņēmiens, kas ļauj izvairīties no informatīva pārdaudzuma un nav uzskatāms par valodas kļūdu. ◊ redukcija vienkāršā teikumā; redukcija saliktā teikumā

Definīcija: Sarežģīta darba izteikšana ar vienkāršu darbu, nosakot, cik vienkāršām darba vienībām tas atbilst. Δ izmanto, lai noteiktām darbinieku kategorijām aprēķinātu darba samaksas koeficientu.