EN natural resources
LV dabas resursi
RU природные ресурсы
DE natürliche Ressourcen
FR ressources naturelles
Definīcija: Dabas apstākļu un dabas ķermeņu (vai to grupu) daļa, kas konkrētā ražošanas vēsturiskās attīstības pakāpē ir pietiekami izpētīta, lai to izmantotu cilvēku eksistences, sabiedrības materiālo un kultūras vajadzību apmierināšanai. Δ galvenie veidi ir: saules un vēja enerģija, paisuma un bēguma (plūdmaiņu) enerģija, zemes iekšējais siltums, ūdens, gaiss, augsne, minerālizrakteņi, augi un dzīvnieki. Δ avoti var būt: praktiski neizsmeļami (saules un vēja enerģija) vai izsmeļami. Izsmeļamie Δ avoti savukārt ir: atjaunojami (augu un dzīvnieku valsts, atsevišķi izrakteņu veidi) un neatjaunojami (lielākā daļa zemes dzīļu minerālu resursu). Δ kļūst par ekonomiskiem resursiem tikai tajā gadījumā, ja tie tiek iesaistīti saimnieciskajā apritē. Δ ir ražošanas nepieciešamais priekšnosacījums un tās paplašināšanas dabiskā bāze. Ekonomikas teorijā Δ aplūko kā vienu no ražošanas faktoriem (sk. zeme).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
