Definīcija: Rakstos lietota valoda, kas atšķiras no runātās galvenokārt ar specifisku vārdu, vārdu formu un izteikumu struktūras izveidi un lietojumu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENwritten language
LVrakstu valoda
RUписьменный язык
DESchriftsprache
Definīcija: Valoda, kurai ir rakstības tradīcijas. ◊ latgaliešu rakstu valoda (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENstandard language; literary language
LVliterārā valoda
RUлитературный язык
DESchriftsprache; Standardsprache
Definīcija: Visai tautai kopīgs polifunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā, ir sabiedriski atzīts un ko runas un rakstu formā apzināti izkopj un veido valodas meistari un normē valodas speciālisti. Literārā valoda nodrošina sazināšanos starp dažādu dialektu runātājiem, tai ir galvenā loma oficiālajā lietojumā un saskarē ar citām valodām. ◊ literārās valodas normas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
