Definīcija: Pārbaudes impulssprieguma lielākā vērtība, kuru noteiktos pārbaudes apstākļos izolācija iztur ar noteikto, piemēram 90%, varbūtību. Jēdziens attiecināms uz pašreģeneratīvo izolāciju.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997