Definīcija: Pieraksta paņēmiens, kurā ar nosacīti pieņemtu zīmju sistēmu pēc iespējas precīzi atspoguļo runu. Šo paņēmienu izmanto lingvistisko pētījumu vajadzībām, kā arī vienas uz izrunu balstītas rakstības atveidei citā, atšķirīgā rakstībā, piemēram, angļvalodiskās vai krievvalodiskās rakstības atveidei latviskajā rakstībā. ◊ fonētiskā transkripcija (sk.). praktiskā transkripcija (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENtranscription
LVtranskripcija
RUтранскрипция
DETranskription
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
ENtranscription
LVtranskripcija
RUтранскрипция
DETranskription
Definīcija: Ģenētiskās informācijas nodošana («pārrakstīšana») no DNS uz RNS molekulām RNS biosintēzes procesā. Transkripciju veic DNS atkarīgās RNS polimerāzes.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981