EN United Nations [Organisation]; UN; UNO
LV Apvienoto Nāciju Organizācija; ANO
RU Организация Объединенных Наций; ООН
DE Vereinte Nationen (pl)
FR Organisation des Nations Unies; ONU
Definīcija: Organizācija, kas nodibināta 1945. g. Sanfrancisko konferencē, piedaloties 51 valstij. Δ var uzskatīt par Tautu Savienības pēcteci, kas darbojās no 1919. līdz 1939. g. Δ dibināšanas idejas bija ilgstošs miers, tautu sadarbība kultūras, saimnieciskā un sabiedrības humanizācijas laukā. Svarīgākās Δ institūcijas ir: Ģenerālā asambleja, Drošības padome, Ekonomiskā un sociālā padome, Aizbildnības padome, Starptautiskā tiesa un Sekretariāts. Vajadzības gadījumā tiek veidotas palīginstitūcijas. Ģenerālā asambleja notiek vienreiz gadā, bet to var sasaukt pēc vajadzības; katram dalībniekam tajā ir viena balss, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, bet svarīgākos — ar divām trešdaļām balsu. Drošības padomē ietilpst pieci pastāvīgie locekļi: ASV, Francija, Krievija, Ķīna, Lielbritānija un desmit nepastāvīgie locekļi, kurus ik pēc diviem gadiem pārvēlē (pastāvīgajiem locekļiem ir veto tiesības). Ekonomiskā un sociālā padome nodarbojas ar ekonomiskās un sociālās sadarbības jautājumiem, tā dibināta 1946. g. un sastāv no 54 locekļiem, kurus ievēlē uz trīs gadiem un no kuriem vienu trešdaļu katru gadu atjauno. Aizbildnības padomes uzdevums ir pašnoteikšanās sekmēšana dažās Δ aizbildnības sistēmā iekļautajās teritorijās (bijušajās kolonijās). Starptautiskā tiesa atrodas Hāgā, un tajā ar jebkuru strīdīgu jautājumu var vērsties ikkatra pasaules valsts; tā sniedz arī konsultācijas. Sekretariāts ir galvenā administratīvā institūcija, kas pilda citu Δ institūciju izstrādātās programmas un noteikto politiku. Sekretariātu vada ģenerālsekretārs, kuru amatā ieceļ Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes ieteikuma.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
