Definīcija:1. Likumdošanas institūcijas pieņemtā likuma spēkā stāšanās aizliegums vai apturēšana. 2. Juridiskas vai fiziskas personas mutiski vai rakstiski izteikts kāda lēmuma pildīšanas aizliegums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000