Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Parametrs, kas raksturo ekspluatācijas īpašību, — spēkratu nobrauktais attālums (piemēram, bremzēšanas ceļš).

Definīcija: Spēkratu braukšanai izveidota zemes strēle (atšķirībā no bezceļa), kuras virskārtu veido ceļa segums.

Definīcija: Dabisks vai mākslīgs veidojums, kuru var lietot satiksmei. Δ var iedalīt pēc noteiktām pazīmēm: 1) pēc tiesiskā statusa: a) privātie Δ, kuri pieder privātpersonām un kurus bez maksas var lietot tikai šīs personas (pārējiem par šo Δ lietošanu ir jāmaksā); b) valsts vai publiskie Δ, kurus bez maksas var lietot visi braucēji; šo Δ uzturēšanai valsts izlieto ceļu nodokļa u. c. budžeta līdzekļus; 2) pēc lietošanas veida: a) dzelzceļi; b) ūdensceļi; c) autoceļi.