Definīcija: Spēkratu īpašība, kas izpaužas kā spēja ievērot un mainīt kustības trajektoriju pagriezienā atbilstoši vadības ierīču (stūres) uzdotajam virzienam. Pagriežamība var būt nepietiekama, normāla un pārlieka. Pagriežamība atkarīga gan no spēkratu konstruktīvajiem parametriem, gan no kustības režīma un rakstura.
Spēkratu teorijas termini (2006)
ENmaneuvrability
LVmanevrējamība
RUманевренность
DEManövrierfähigkeit; Wendigkeit
Definīcija: Spēkratu īpašība veikli nodrošināt vēlamo kustības virzienu, kā arī spēja apgriezties uz iespējami maza laukuma. To galvenokārt nosaka spēkratu vadāmība un minimālais pagrieziena rādiuss, ietekmē arī gaitas laidenums.
