Definīcija: Īpašs norēķināšanās dokuments, ko lieto iepērkoties. Norēķinu kartes iedala - pēc nodrošinājuma veida kredītkartes un debetkartes; pēc lietotāju skaita — vienas personas vai korporatīvās kartes; pēc naudas tērēšanas apjoma — parastās, sudraba, zelta un platīna kartes.
Sk. arī debetkarte; kredītkarte
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENpayment card
LVnorēķinu karte
RUрасчетная карточка
DEZahlungskarte
FRcarte de paiement
Definīcija:Īpašs norēķināšanās dokuments, ko lieto iepērkoties. Δ var iedalīt: pēc nodrošinājuma veida — kredītkarte un debetkarte; pēc Δ lietotāju skaita — vienas personas Δ un korporatīvā norēķinu karte; pēc Δ īpašnieka naudas tērēšanas apjoma — parastā Δ (kuras limits ir ap 1000 ASV dolāru), sudraba Δ (līdz 3000 ASV dolāru), zelta Δ (10 000 ASV dolāru) un platīna Δ (kurai nav limita), u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
