Definīcija: Atvaļinājums, kura laikā darba ņēmējs saņem algu. Samaksātā atvaļinājuma ilgums tiek noteikts katras valsts darba likumos jeb individuālā darba līgumā. Mūsdienās attīstītās valstīs pieaug samaksātā atvaļinājuma garums, sasniedzot vidēji 8 — 12 nedēļas. Samaksāta atvaļinājuma garantēšana darba likumos veicināja masu tūrisma rašanos XX gadsimta vidū.
Sk. arī atvaļinājums
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
