Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Zemes gāzu apvalks, ko veido aptuveni 20 dažādu gāzu maisījums. Tā galvenās sastāvdaļas ir slāpeklis (78%), skābeklis (21%), ūdens tvaiki, oglekļa dioksīds. Atmosfēras ārējā robeža ir nosacīta, jo tā, pakāpeniski retinoties, pāriet starpplanētu telpā. Par atmosfēras ārējo robežu nosacīti pieņem 3000 km attālumu no zemeslodes virsmas. Atmosfēras cirkulācija rada laikapstākļu maiņu, noturīgās cirkulācijas īpatnības veido klimata atšķirības. Mūsdienās viena no svarīgākajām globālajām problēmām ir atmosfēras aizsardzība pret piesārņojumu, tās tīrības un gāzu līdzsvara saglabāšana.
2. Apkārtējo apstākļu (vide, cilvēku noskaņojums u. c.) kopums. Vide, kura ietekmē patērētāja vēlmi pirkt produktu. Atmosfēra īpaši nozīmīga ir viesmīlības sektora uzņēmumos, jo atmosfēra ietilpst produkta struktūrā, bieži vien palīdzot virzīt produktu noteiktā mērķtirgū.