Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Šī pazīme rāda perifēru (labiālu, velāru, uvulāru) artikulāciju. Piemēram, latviešu valodā patskanis . un patskanis ū [u] ir grāvi [+ grāvi].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007