Definīcija: Latīņu raksta veids, kam raksturīgi burti ar stūrainām, asām, lauztām formām. Gotiskais raksts izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Galvenie tā paveidi ir tekstūra, gotiskais apaļraksts, Švābahas raksts, fraktūra. Latvijā visplašāk pazīstamais tā paveids ir fraktūra. Mūsdienās vairs nelieto. Paraugi:
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENblack-letter type; Gothic type
LVgotu burti
RUготический шрифт
DEgotische Schrift; Gotisch
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
