Definīcija: Teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām predikatīvām vienībām — salikta teikuma daļām — un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu. ◊ salikts sakārtots teikums (sk.); salikts pakārtots teikums (sk.); jaukts salikts teikums (sk.); salikts saikļa teikums (sk.); salikts bezsaikļa teikums (sk.); salikts kombinēta saistījuma teikums (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
