Definīcija: Fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars. Metriskās fonoloģijas centrālā vienība ir pēda, grafiski vārda analīzē izmanto metrisko koku vai metrisko režģi.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007